Jau uzstādīts kūlas dedzināšanas gada rekords

Vienā dienā dzēsti 187 kūlas ugunsgrēki! Dedzinātāji un ugunsdzēsēji vakar uzstādījuši gada rekordu. Daugavpils novadā vienubrīd pat izveidojās situācija, ka nebija lāgā, kas sargā pilsētu. Nav pamata cerēt, ka šie rādītāji šodien, rīt vai parīt netiks pārspēti. Kūlas sezona ir tikai sākusies, un to pat nepavada ikgadējās iedzīvotāju biedēšanas kampaņas. Nebaidās.

Gan ugunsdzēsēji, gan pašvaldības spiesti konstatēt, ka atbildības un sodu politika attiecībā uz kūlu nedarbojas. Cilvēki kā gadiem darījuši tā arī turpina darīt. Nomet sērkociņu cerībā, ka uguns ātri un lēti attīrīs kādu aizaugušu grāvi vai ceļmalu, un mūk projām, lai nepieķer, jo legāli dedzināt nedrīkst.

...kamēr viss nenodegs

Nepieskatīta uguns taisa nepatikšanas. Metru garā zālē liesma ir divus trīs metrus augsta, un, ja vēl vējš labi iepūš, svilst ne pa jokam – šķūņi, pirtis, mājas. Turklāt pastāv arī netiešs apdraudējums, par ko aizvakar pārliecinājās Daugavpils. Ugunsdzēsējiem no tā brīža maiņas nācās doties vienlaikus uz četriem ugunsgrēkiem, un, lai pilsēta nepaliktu bez aizsardzības, darbā nācies steidzami atgriezties iepriekšējās maiņas cilvēkiem. Pirmās daļas komandieris Vitālijs Lisovs lietišķi konstatē, ka pagājušas tikai pirmās divas kūlas sezonas nedēļas: «Tā tas turpināsies līdz aprīlim – kamēr viss nenodegs.»

Kaut gan pilsētnieki par kūlas svilināšanu rāj lauciniekus, patiesībā biežāk kūlas ugunsgrēki izceļas apdzīvotās vietās, turklāt zemes īpašnieks bieži izrādās pašvaldība. Tātad ne tikai skopi dīvānzemnieki un lauku pļēguri pienācīgi neapsaimnieko savas pļavas un žogmales.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste stāsta, ka pirms gadiem ar pašvaldībām mēģināts sarunāt, ka tās savos saistošajos noteikumos reglamentē zāles garumu. Tomēr nekāda nacionāla mēroga vienošanās nav sanākusi, un labo piemēru sarakstā ugunsdzēsējiem ir vien dažas pilsētas – Liepāja, Ventspils, Jelgava.

7,20 par hektāru

VUGD ieskatā, lielo lauksaimniecības platību īpašnieku auditorijā salīdzinoši veiksmīgi strādājot platībmaksājumu samazināšana par zāles dedzināšanu. Tomēr nešķiet, ka Lauku atbalsta dienesta publiskotie skaitļi kādam zemes īpašniekam varētu šķist pamācoši. Kā ziņo LETA, aprēķinot subsīdijas, pērn kūlas dedzināšana ņemta vērā 158 gadījumos par 885 hektāriem un kopējā soda nauda bijusi 6430 eiro. Tas nozīmē, ka viens dedzinātājs vai dedzināšanas upuris vidēji zaudējis 40 eiro, bet viena hektāra nosvilināšana maksājusi 7,20 eiro, kas nav nekas salīdzinājumā ar subsīdiju apjomu (92 eiro par hektāru). Teorētiski pastāv arī administratīvi sodi par dedzināšanu un zemes neapsaimniekošanu, taču par piemērošanas praksi ziņu trūkst. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš spriež, ka uzraudzības sistēma, kas uz papīra sabūvēta kūlas dedzināšanas apkarošanai, praksē nedarbojas. Atbildīgo daudz un neviena – ieskaitot pašvaldības, kas netiek galā ar šo ikgadējo uzdevumu. Tātad jānāk kopā un jāvienojas par kādām jaunām metodēm. Īpaša analīze būtu veicama par ceļu un dzelzceļu aizsargjoslām, kas ir platas, nekoptas un pieder valstij. LAD savukārt būtu jādod lielāka atbildība dīvānzemnieku trenkāšanā. Un galu galā joprojām apsverams pasākums, pēc Aino Salmiņa domām, ir kontrolētā dedzināšana.

Par kontrolēto dedzināšanu

Pašlaik vienīgā, kam šāda zemes kopšana Latvijā atļauta, ir armija. Vienalga, vai virši Ādažu poligonā aizdegas no sērkociņa vai karsta lādiņa, tā tiek dēvēta par zinātniski pamatotu un kontrolētu dedzināšanu.

Teorētiski arī citur šādu «zinātnisku» metodi varētu gluži labi pielietot, ja vien tiktu ievēroti piemēroti laika apstākļi un uguns tiktu pienācīgi uzraudzīta. Tad arī ugundzēsējiem nenāktos skriet pakaļ katrai dūmu strūklai un gruzdošam pleķim. Vienīgi kontrolētās dedzināšanas reabilitācija būtu gana sarežģīts uzdevums no sabiedrisko attiecību viedokļa, jo līdz šim iedzīvotājiem klāstīts, ka uguni ar kūlu savienot drīkst tikai Nacionālie bruņotie spēki un daži dīvaini biologi Gaujas Nacionālajā parkā. Pagaidām vienīgā institūcija, kas iedzīvotājus varētu apmācīt drošai rīcībai ar uguni, VUGD, ir kategoriski pret kūlas dedzināšanu arī kontrolētos apstākļos.

Tātad pagaidām spēkā paliek vecais un neefektīvais ieteikums – rudenī zāle ir jānopļauj, bet, ja tā nav nopļauta, saimniekam ir sava kūla jāsargā – gan no riebīga kaimiņa sērkociņa, gan garāmbraucoša pīpmaņa izsmēķa. Ja nosargāt nevar – jāzvana uz 112.