Uzjunda aptieku īpašumtiesības

 
©F64

Satversmes tiesa atteikusi ierosināt lietu pēc jurista Edgara Zeldera un septiņu farmaceitu iesnieguma, kurā viņi apstrīdēja aptieku darbību regulējošos noteikumus. Tomēr gan farmaceitus pārstāvošais jurists, gan Latvijas Farmaceitu biedrība, kas iesniegumu Satversmes tiesai neatbalstīja, uzskata, ka situācija ir jāmaina neatkarīgi no šī konkrētā gadījuma.

Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks Neatkarīgajai atzīst: teorētiski farmaceitam ir iespēja pašlaik atvērt pašam savu aptieku, bet praktiski tādas nav. «Situāciju vēlamies mainīt, tāpēc tuvākajā laikā uzsāksim plašāku nozares diskusiju,» saka J. Zvejnieks. Taču VM vēlas arī zināt Satversmes tiesas viedokli, lai «neskrietu notikumiem pa priekšu».

Tiesa nepieņem

Septiņu farmaceitu vārdi publiski nav izskanējuši, viņus pārstāv jurists, kurš iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā. Komentārā masu medijiem E. Zelderis norāda, ka konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesai tapa kā nākamais solis taisnīguma un patiesības meklējumos pēc vairāku gadu mēģinājumiem panākt izmaiņas noteikumos, kas regulē aptieku izveidi. Prasībā tiesai tika lūgts izvērtēt, vai aptieku izvietojuma kritēriji atkarībā no iedzīvotāju skaita un citu aptieku attāluma atbilst Satversmes 91. pantam (visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā) un Satversmes 106. pantam (ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai).

Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji pašlaik noteic, ka apdzīvotā vietā maksimālo pieļaujamo vispārēja tipa aptieku skaitu aprēķina, izmantojot formulu, kurā ņem vērā iedzīvotāju skaitu apdzīvotajā vietā, minimālo iedzīvotāju skaitu, lai atvērtu aptieku, un koeficientu. Proti, jaunas aptiekas nevar atvērt ne tur, kur jau ir tuvumā (500 metri) kāda aptieka, ne arī vietās, kur iedzīvotāju skaits to nepieļauj. Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, realitātē aptieku skaits ir pārsniegts un daudzās vietās, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, aptieku skaitam vajadzētu būt uz pusi mazākam.

Ja tiesa būtu pieņēmusi prasību un ja atceltu ierobežojumus, iesniedzēji sagaidītu, ka pārejas periodā tieši VM izstrādātu jaunus noteikumus, veicinot farmaceitu iespējas atvērt aptiekas.

Reāli nevar atvērt

Teorētiski jaunu aptieku iespējams atvērt laukos, kur aptieku arī patiešām trūkst, taču neviens to nedara, turpretim ir liela vēlme atvērt jaunas aptiekas pilsētās – gan mazpilsētās, gan bijušo rajonu centros, kur aptieku pietiek. Pieteikums Satversmes tiesai uzjundījis diskusiju, kas bija apklususi kopš 2010. gada. Tad beidzās pārejas periods Farmācijas likuma normai, ka vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt un tā var piederēt tikai farmaceitam. Normai bija jāstājas spēkā 2011. gadā, taču Saeima likumu mainīja un to atcēla.

Farmācijas departamenta direktors J. Zvejnieks norāda: sekas kopš tā laika, kad aptieku izveidē nebija nekādu ierobežojumu, mēs redzam pašlaik, un tās ir – nesamērīgi daudz aptieku apdzīvotākās vietās un to trūkums citviet. VM aprēķini liecina, ka aptieku ir divkārt par daudz. Vidēji vajadzētu būt 4000 iedzīvotājiem uz vienu aptieku, Latvijā ir 2500. «Mūs uztrauc fakts, ka farmaceitu iespējas izveidot savu aptieku ir tikai teorētiskas, praktiski nekādas,» saka J. Zvejnieks. Vispirms svarīgs ierobežojošs apstāklis ir finanšu resursi, kuriem jābūt farmaceita rīcībā, otrkārt, plānam, kā aptieka izdzīvos, ja tai būs maz apmeklētāju. No pieredzes zināms, ka aptiekas lauku reģionos var pastāvēt, ja tās atrodas blakus ārstniecības iestādēm, ģimenes ārstu praksēm, bet, ja ģimenes ārsts ciematā pieņem reizi nedēļā – arī aptieka tur ilgi neizvilks. Taču, no otras puses, ir jautājums, cik farmaceitu būtu gatavi pārņemt īpašumā aptiekas, ja pašlaik šāda norma būtu spēkā. J. Zvejnieks pauž pārliecību, ka tuvākajā laikā jāuzsāk diskusija par aptieku izveides jautājumiem, ņemot vērā gan farmaceitu, gan pacientu intereses, un pacientiem galvenais ir saņemt labu farmaceitisko aprūpi aptiekā.

Steigtos atvērt ne-farmaceiti

Pret aptieku atvēršanas noteikumu liberalizāciju ir Latvijas Farmaceitu biedrība, uzskatot, ka jebkādu ierobežojumu atcelšana nevis ļaus realizēt savas tiesības farmaceitiem, bet – vēl vairāk izplesties spēcīgajām un lielajām aptieku ķēdēm. «Kas būs, ja visus ierobežojumus tiesa atceltu kā neatbilstošus Satversmei? Aptieku varēs atvērt jebkurš jebkurā vietā, un es nedomāju, ka, pirmkārt, tie būs farmaceiti. Pirmie būs tie, kuriem ir vairāk naudas, un viņi veidos aptiekas vēl tajās vietās, kur tās ierobežojumu dēļ pašlaik nav izveidotas, bet, kur jau, iespējams, darbojas farmaceitam piederoša aptieka,» situāciju raksturo biedrības vadītāja Kitija Blumfelde. Viņa prognozē, ka, atceļot ierobežojumus, farmaceitiem piederošās aptiekas tiks izstumtas, jo tās nespēs konkurēt ar «milžiem». Sekas būs farmaceitiskās aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanās iedzīvotājiem.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!