Haoss arestētās mantas glabāšanā t.s. Lemberga krimināllietā radīts un uzturēts apzināti, lai šo mantu būtu iespējams nozagt, Rīgas apgabaltiesā teica Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Paužot viedokli par advokāta Jāņa Rozenberga lūgumu atcelt prokuroru izvēlēto Šveices advokātu Rudolfu Meroni no uzņēmējam Ansim Sormulim piederošo 53 Šveices kompānijas Ost Services AG akciju glabāšanas, A. Lembergs atgādināja, ka šīs vārda akcijas 2007. gadā arestētas un nodotas R. Meroni glabāšanā tādēļ, ka tās, pēc prokuroru domām, it kā piederot viņam, A. Lembergam, kurš tās neesot uzrādījis valsts amatpersonas deklarācijā. Tiesai A. Lembergs skaidroja, ka viņš šīs akcijas labprāt uzrādītu deklarācijā, ja vien spētu pierādīt, ka tās patiesi pieder viņam. Ja A. Lembergs tās būtu uzrādījis deklarācijā, bet pēc tam nespētu pierādīt, ka tās patiesi pieder viņam, pret viņu būt ierosināta vēl viena krimināllieta. Šobrīd A. Lembergs tiek apsūdzēts par to, ka šīs akcijas nav uzrādījis deklarācijā, bet tad tiktu apsūdzēts, ja būtu uzrādījis mantu, kas viņam patiesībā nepieder.
Tribīne un vērtspapīri
A. Lembergs tiesai atgādināja, ka astoņu gadu laikā, kopš akcijas arestētas un uzticētas R. Meroni, nav veikta neviena revīzija, kurā būtu pārbaudīts, vai šīs 53 akcijas vispār vēl ir; kāda ir šo vērtspapīru bilances vērtība un kāda ir to tirgus vērtība, kā šīs abas vērtības astoņu gadu laikā ir mainījušās. Lai tiesai būtu labāk saprotams, par ko ir runa, A. Lembergs norādīja uz tiesas zāles vidū stāvošo liecinieku pratināšanas tribīni un uz tās fiksēto inventāra numuru. Viņš sacīja, ka tiesas administrācija katru gadu veic rūpīgu inventāra pārbaudi, kurā tiek konstatēts, vai visa manta ir uz vietas un kāds ir tās stāvoklis. Par tribīni tiesas zāles vidū valsts rūpējas, bet par 53 valsts glabāšanā pārņemtajiem vērtspapīriem tā neliekas ne zinis. Šādu attieksmi A. Lembergs nosauca par nolaidību un «rupju likumu pārkāpumu».
Glabāšana un pārvaldīšana
A. Lembergs aicināja tiesu nodalīt divus jēdzienus - «mantas glabāšana» un «mantas pārvaldīšana». «Starp «glabāt» un «pārvaldīt» ir milzīga starpība,» uzsvēra Ventspils mērs. Tiesvedībā tiek lietots jēdziens «mantas glabāšana». Pēc A. Lemberga teiktā, ar to būtu jāsaprot, ka 2007. gadā 53 arestētās vārda akcijas ir nodotas R. Meroni, kurš tās paņēmis, ielicis seifā un tur jau astoņu gadus glabā. Reālajā dzīvē notiekot savādāk - R. Meroni šīs akcijas nevis glabā, bet gan pārvalda. Viņš izmanto balsstiesības, ko piešķir šīs akcijas, un piedalās uzņēmumu sapulcēs. Tādējādi sanāk, ka manta nav vis nodota glabāšanā, bet gan pārvaldīšanā, un šā iemesla dēļ, pēc A. Lemberga teiktā, vēl jo vairāk nepieciešamas regulāras atskaites par to, kā manta tiek pārvaldīta.
Nākamā nejēdzība esot saistīta ar jurisdikcijām. Prokurors Andis Mežsargs 2007. gadā arestējis mantu, kura atrodas nevis Latvijas, bet gan Šveices jurisdikcijā. Tā kā Latvijas tiesībsargu lēmumi uz Šveici nav attiecināmi, tas nozīmē, ka Šveicē šo 53 vārda akciju arests nav spēkā. Lai tas būtu spēkā, Šveicē Latvijas lēmums akcijas arestēt jālegalizē Šveices oficiālajām iestādēm. To var izdarīt ar tiesiskās palīdzības lūguma starpniecību. Taču attiecībā uz šīm 53 akcijām tāda astoņu gadu laikā nav bijis. «Jautājums - kāpēc? Atbilde: tādēļ, lai dotu iespēju nozagt un izsaimniekot. Ja akciju arests tiktu legalizēts, tad Meroni tā nevarētu darboties,» paskaidroja A. Lembergs.
Nekādu saistību
Nākamais absurds, pēc A. Lemberga teiktā, iezīmējas saistībā ar valsts pārvaldi. Šveices pilsonim tiek uzticēts veikt funkciju, kas jāveic Latvijas valstij. Šveices pilsonis R. Meroni nav Latvijas valsts amatpersona, un viņam sakarā ar mantas glabāšanas vai, precīzāk, pārvaldīšanas funkciju nav pret Latvijas valsti nekādu saistību. «Tas ir vājprāts, un tas darīts apzināti, lai mantu varētu izzagt, un tie, kuri uztur apsūdzību, arī nav bez grēka, jo viņi visi kopā (domāts - kopā ar R. Meroni) strādā,» skaidroja A. Lembergs.
Klibo zināšanas
Analizējot nejēdzības ar mantas glabāšanu, A. Lembergs vērsa tiesas uzmanību uz valsts apsūdzības uzturētāju profesionālo sagatavotību. Viņš atgādināja, ka ir Latvijas Universitātes absolvents un kopš 1998. gada tās goda biedrs. Viņam neesot saprotams, kā prokurori, daļa no kuriem absolvējuši Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, un viens pat tur ieguvis doktora grādu tiesību zinātnēs, nespēj saprast, ko nozīmē akcionārs, - ka komercdarbību uzņēmumā veic nevis akcionāri, bet gan akcionāru ievēlētā valde; ka akcionārs veic komercvadību tikai tad, ja viņš pats sevi ievēlējis valdē.