Pagājušās brīvdienas marta vidū daudzviet Latvijā sniedza aprīļa vai pat maija siltumu, bet meži joprojām glabā sniegu un ceļi sasalumu.
Ceļu uzturēšana izbraucamā kondīcijā prasa par ceļiem rūpēties nemitīgi un nepārtraukti, ko Latvijas valsts mērogā dara divi valsts uzņēmumi – Latvijas valsts ceļi (LVC) un Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU). Pirmais nolīgst ceļu būves firmas ceļu kapitālai atjaunošanai, otrais nodrošina ceļu tīrīšanu un satiksmei bīstamo bedru un citu defektu labošanu. Abu uzņēmumu tagadējā rosība uz valstij piederošajiem ceļiem ir pamanāma un pamanīta. Savu iespēju robežās darbojas arī pašvaldības, kurām jāapsaimnieko ceļi un celiņi ar lielāku kopgarumu nekā valstij.
Cenšas novērst avārijas
Ceļu darbu sezonas ieskaņa ir ļoti tradicionāla. «Šī ziema bija raksturīga ar mainīgiem laika apstākļiem. Proti, ļoti bieži gaisa temperatūra dienas laikā ir virs nulles un naktī zem nulles, līdz ar to uz sliktā tehniskā stāvoklī esošiem autoceļiem veidojas bedres,» Neatkarīgo informēja LAU preses pārstāve Sigita Audere. To aizpildīšana pagaidām notiek tikai tajās vietās, kas novērtētas kā bīstamas satiksmei. Proti, gaisa temperatūras lēkāšana virs un zem nulles ļauj lietot tikai aukstā asfalta tehnoloģiju, kas lielā mērā atgādina bedru aizpildīšanu ar naudu. Proti, nauda iztērēta tiek, bet asfalts bedrē noturas labi ja līdz brīdim, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra nonāk virs +5 ºC grādiem un LAU var aizpildīt bedres ar tādiem paņēmieniem, kuriem vajadzētu saglabāt bedrēs ieklāto asfaltu līdz nākamajam pavasarim.
Līdz šim ceļu tīrīšana un avārijas situāciju novēršana uz Latvijas valsts ceļiem LAU izmaksājusi 18 miljonus eiro uz šā gada valsts budžeta rēķina.
Budžets mazāks par solīto
Ir labi zināms, kā izvairīties no naudas gāšanas bedrēs. Tik vien tur tās gudrības, ka ceļu kapitālais remonts ir jāveic laikus. Diemžēl no gudrības vien nauda nerodas. Arī finansiālajā aspektā 2015. gada sezona ieskanas uz mata kā iepriekšējās. Vēl pagājušā gada novembrī LAU valdes priekšsēdis Jānis Lange uzmundrināja Autoceļu padomē sapulcināto pašvaldību un citu iestāžu vadītājus ar apņēmību par 357,4 miljoniem eiro šogad sakārtot ceļu posmus tūkstoš kilometru kopgarumā. Pēc tam tika pieņemts valsts 2015. gada budžets, kas paredz valsts ceļiem 256,2 miljonus eiro, bet šī nauda jāsadala starp LVC un LAU. Pieticīgajai ceļu uzturēšanai šogad atvēlēti 60 miljoni eiro, kapitālajai labošanai – divreiz vairāk, bet tas tāpēc, ka 117 miljonus no 196 miljoniem Latvijai dāvina Eiropas Savienība ar kārtējo pēdējo brīdinājumu, ka Latvijai tomēr jāatrod ienesīgāki dāvinātās naudas ieguldīšanas veidi, lai turpmāk spētu uzturēt savus ceļus uz pašu rēķina.
Atšķirība starp solīto un reālo ceļu nozarē šobrīd izkārtojas tieši tādās pašās proporcijās, par kādām Neatkarīgā rakstīja pagājušā gada 13. jūnijā pēc Autoceļu padomes dibināšanas sēdes. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss mierināja, ka 2013. gadā iespējami skaļi pieteiktās ceļu valsts programmas izpildei 2014. gadā pietiekot ar 250 miljoniem eiro, bet nozares uzņēmumu apvienības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Andris Bērziņš atgādināja, ka programma tomēr solīja par 100 miljoniem eiro vairāk.
Nu jau nākamā ceļu darbu sezona ir sākusies ar J. Langes atzinumu, ka jā – apmēram 50–55% Latvijā esot tādi, kas «kas prasās pēc nekavējošas rekonstrukcijas». Lai nu kas būtu gaidāms no Laimdotas Straujumas valdības, bet tikai ne oficiāli un publiski pieņemti lēmumi par to, kurus ceļus valsts pārtrauks labot un uzturēt vispār, lai koncentrētu naudu atlikušajiem ceļiem.
Protesta akcijas dod panākumus
Izvēle starp labojamiem un vairs nelabojamiem ceļiem patiešām notiek tā, kā Neatkarīgā paredzēja 2013. gada 11. aprīlī sakarā ar priekšnesumiem, kādus Rīgā pie valdības ēkas bija sarīkojuši Vecpiebalgas novada iedzīvotāji. «Uzdevās par brāļu Kaudzīšu romāna Mērnieku laiki tēliem, bija sagādājuši Emīla Dārziņa Melanholiskā valša ierakstu u. tml.» Tas palīdzēja toreiz vēl Valda Dombrovska valdībai izvēlēties metodi, kā vispār atšķirt labojamos un vairs nelabojamos ceļu posmus: ceļus labos tur, no kurienes iedzīvotāji nāks prasīt ceļu labošanu, jo tas varētu nozīmēt, ka šāda ceļa malā patiešām vēl dzīvo cilvēki. Tagad jau viss ir gatavs ceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona kapitālajam remontam vismaz to 30 kilometru posmā, par kuru trauksmi cēla piebaldzēni.
Novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone pagājušajā piektdienā apstiprināja Neatkarīgajai, ka jau redzējusi strādniekus, kuri izliek ceļa malā orientierus šogad veicamajiem ceļa atjaunošanas darbiem apmēram 15 km garumā. E. Frīdvalde-Andersone atzīmēja, ka protesta akcija ir panākusi konkrētā ceļa uzturēšanas uzlabošanu LAU izpildījumā.
E. Frīdvaldei-Andersonei nav bijis iemeslu žēloties par valsts ceļu nozares uzņēmumiem L. Straujumai, kura pirms mēneša apciemoja Vecpiebalgu. Par sāpīgāko tēmu valdības un lauku pašvaldību vadītāju sarunās šogad izvērtusies skolu finansēšana, jo valdība nekādi netiek skaidrībā, cik daudz naudas tā varēs atvēlēt izglītībai. Līdz ar to arī Vecpiebalgas novads nevar paredzēt savus izdevumus piecu novada teritorijā esošo skolu uzturēšanai. Attiecībā uz skolām valdība ir tikpat neizlēmīga kā attiecībā uz ceļiem.