Jau no nākamā gada pensiju un pabalstu sistēmā sagaidāmas izmaiņas. Tās starptautiskajiem aizdevējiem apsolījusi valdība. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) Neatkarīgajai apgalvo, ka nekādi samazinājumi sociālajā jomā netiek plānoti, bet no 2011. gada varētu mainīt vecāku pabalstu un pensiju piemaksu finansēšanas avotu.
Visi citi nodomi īstenojami ne ātrāk par 2012. gadu, bet, piemēram, pensionēšanās vecuma paaugstināšana – tikai no 2016. gada. Vislielākās bažas raisa vecāku pabalsta jeb tā sauktās māmiņu algas nākotne, jo, mainot šī pabalsta finansēšanas avotu, pabalstu varētu noteikt visiem vienādu un mazāku.
Papildinātajā nodomu protokolā ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un papildinātajā saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju (EK), ko vakar apstiprināja Ministru kabinets, teikts, ka valdība veic pārskatu, lai atrastu veidu, kā izvairīties no lieliem sociālajiem pabalstiem pēc 2012. gada. Tad spēku zaudēs likums Par pensiju un pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gadam, saskaņā ar kuru ir noteikti ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem. "Tāpēc veicam pārskatu, kas noteiktu pastāvīgus (iespējams, citus) pasākumus, kas aizstātu samazinātos pabalstus pēc 2012. gada," teikts dokumentā.
Lai saglabātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspēju, līdz 2010. gada jūnija beigām valdība sola sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā, paredzot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2011. gadā. Šie "trīs pīlāri" ir pensiju sistēmas trīs līmeņi.
Labklājības ministrs Uldis Augulis sarunā ar Neatkarīgo noraidīja, ka arī pēc 2012. gada paliks spēkā sociālos pabalstus ierobežojošās normas. Viņš atzīst, ka izvērtējums patiešām notiek, taču tas nenozīmē, ka pabalstu samazināšanas virzienā. "Ja mēs veicam visus priekšdarbus, lai atbrīvotu sociālo budžetu no izdevumiem, kas nav saistīti ar sociālo apdrošināšanu – pensiju piemaksām un vecāku pabalsta, tad mums nemaz nevajag ierobežot pabalstus," saka ministrs.
Līdz šāgada jūnijam viņa vadītā ministrija gatavojas pārskatīt visu sociālās apdrošināšanas sistēmu, taču pāragri teikt, ka pabalsti tiks samazināti. Pilnīgi noteikti, pēc U. Auguļa teiktā, nevar stāties spēkā jau no 2011. gada izmaiņas pensiju likumdošanā, tādas kā pensiju piemaksu atcelšana vai pensionēšanās vecuma palielināšana. Nākamgad varētu īstenoties tikai tas, ka sociālā budžeta izdevumus pensiju piemaksām un vecāku pabalstiem pārliek uz valsts pamatbudžetu, proti, atbrīvo sociālo budžetu no tam netipiskajām izmaksām. Tieši tas nodrošinātu pensiju sistēmas
ilgtspēju.
To Saeimā, apspriežot sociālās sistēmas ilgtspēju, apstiprināja arī Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks: "Mēs pašlaik aktualizējam visas vidēja vai ilgtermiņa prognozes sociālās apdrošināšanas budžetam, kuras ir saistītas ar pensiju izmaksu, lai piedāvātu variantus, kā nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju." Labklājības ministrija piedāvā mainīt finansēšanas avotus vecāku pabalstam un pensiju piemaksām no 2011. gada. Taču tas nozīmē, ka aptuveni 200 miljoni latu ir jāatrod valsts budžetā. I. Alliks atgādina: vecāku pabalsts "uzlikts" uz sociālā budžeta pleciem, nepalielinot sociālo iemaksu likmi – un tas prasītu palielāt sociālo nodokli vismaz par 2%. Pensiju sistēmas ilgtspējai vēl tiek piedāvāts palielināt pensiju vecumu, atcelt priekšlaicīgu pensionēšanos un no 2012. gada vairs nepiešķirt pensiju piemaksas. "Ja ir jārunā par pensionēšanās vecuma palielināšanu, tas noteikti neiet kopā ar priekšlaicīgām pensijām," sacīja I. Alliks. Tomēr gan arodbiedrības, gan Pensionāru federācija norāda – Latvijā jāņem vērā sociālekonomiskā situācija, kad daudziem iedzīvotājiem iespēja ātrāk saņemt pensiju ir izdzīvošanas jautājums.
Pieņemot atsevišķu protokollēmumu, valdība otrdien vienojās, ka pensijas pilnā apmērā sāks maksāt no 1. februāra, bet nelikumīgi ieturēto pensiju atmaksu uzsāks no 1. aprīļa. Labklājības ministrijai uzdots sākt sagatavošanās darbus, lai valdības lemto varētu reāli izpildīt. Šāds valdības lēmums ir visai dīvains, jo šādi darbi jau ir uzsākti, priekšlikumi, kā atmaksāt pensijas, Saeimā ir iesniegti un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ceturtdien gatavojas iesniegt jaunu, speciālu tam domātu likumu, Neatkarīgajai apliecināja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.