Latvijas Nacionālās operas lēmumam pievienot tās nosaukumam baleta vārdu pilnīga atbalsta nav – izskan iebildumi, ka līdzšinējais jau ir labi pazīstams zīmols.
LNO vadība gan skaidro to kā vēlmi novērst diskrimināciju pret baleta māksliniekiem. LNO mājaslapā arī uzsvērts, ka jau no 1. marta tā nes jauno nosaukumu, lai gan Saeimas apstiprinājuma vēl nav.
Divas lietas
«Ir jānodala divas lietas: ēka, kas pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, un Kultūras ministrijas pārvaldība esošs uzņēmums, kas rada saturiskas vērtības. Abas tās ir ar vienādu nosaukumu – Latvijas Nacionālā opera. Kolektīvs vēlas šo nosaukumu koriģēt tā, lai turpmāk tas būtu Latvijas Nacionālā opera un balets, bet – neraizējieties: ēku turpinās rotāt vecais nosaukums,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja LNO valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, norādot, ka līdz šim, dodoties ārvalstu turnejās, baleta mākslinieki tikuši apdalīti, jo trupa pieteikta kā operas pārstāvji. Daudzviet pasaulē viņus pat zina labāk nekā operdziedātājus un apmeklē vairāk tieši baleta izrādes, ko apliecina arī ienākumi LNO kasē – aptuveni puse naudas ienāk no baleta izrādēm. Viņš nezinot, kāpēc agrāk šis nosaukums nav koriģēts. Uz deputātu iebildumu, ka daudzviet arī ir akcents uz operu vai ir cits nosaukums, kā, piemēram, Maskavā, Z. Liepiņš atteica, ka viņš tomēr vēlētos iet nevis Maskavas, bet Oslo ceļu, kur arī sākotnēji nav bijis baleta vārds nosaukumā, bet vēlāk tas pievienots.
Aizrauties nevajadzētu
Inguna Rībena gan neslēpa šaubas, vai ar laiku nebūs jāpievieno arī operetes vai vēl kāds vārds, kas liekot domāt, ka arī dziesmu svētki, kas ar laiku pārtapa arī par deju svētkiem, būs jāpapildina ar garīgās mūzikas, pūtēju orķestru un vēl citām norisēm, kas notiek svētkos. Viņa uzskata, ka pārāk aizraujamies ar iestāžu pārdēvēšanu, piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas konservatorija pārtapusi par Mūzikas akadēmiju. LNO vadītājs gan norādīja, ka arī operai bijuši citi vārdi – tostarp LPSR Akadēmiskais operas un baleta teātris, bet vai tāpēc viss ir paturams un nemaināms.
Z. Liepiņš neslēpa zināmu īgnumu pret operas ēkas apsaimniekotāju un «brūkošajām sienām» – Rīgas dome nepietiekami rūpējoties par savu īpašumu. «Mums pieder tikai mūzikas instrumenti un vēl citas materiālas un garīgas lietas, bet ne ēka. Mēs esam tikai īrnieki, un īrējam telpas par summu, kas daudziem par dzīvokli noteikti ir lielāka, – 500 eiro mēnesī. Katrā ziņā – mums nav jāieliek svešā īpašumā nauda, un es ne centa no saviem ienākumiem tur neieguldīšu. Jo, ja Kultūras ministrija un Rīgas dome saplēsīsies un būs jāatstāj šī ēka, lai nav jānožēlo lieki tēriņi,» teica Z. Liepiņš. LNO valdes priekšsēdētāja striktais nodalījums – te es, un te Rīgas dome – gan samulsināja deputātus, liekot pat šaubīties, vai tas esot īstais iemesls vārda maiņai?
Kultūras ministrijas pārstāvis Juris Šumeiko skaidroja, ka ministrija arī atbalstot šādu soli, kas gan izmaksās kopumā 13 000 eiro, ko LNO esot gatava apmaksāt no saviem ieņēmumiem. Arī nozares arodbiedrība devusi tam savu atbalstu.
Grib precizēt
Zināmu neizpratni deputātos radīja LNO vadības vēlme precizēt Nacionālās operas likuma pantu, kas paredz valdes priekšsēdētājam atsevišķās pārstāvības tiesības, bet pārējiem valdes locekļiem kopīgas pārstāvības tiesības ar vismaz vēl vienu valdes locekli. KM pārstāvis gan norādīja, ka tādējādi tiktu saskaņoti LNO likumā un statūtos noteiktās valdes pārstāvības tiesības ar Komerclikumā nostiprināto principu par kapitālsabiedrības valdes locekļu pārstāvības tiesībām.
Deputāti ar balsu vairākumu nobalsoja par šo grozījumu virzīšanu pirmajā lasījumā, solot pirms otrā lasījuma sēdē skatīt šo jautājumu detalizētāk.
