Šā gada 31. janvārī ar 42 spēkā esošiem Latvijas valsts galvojumiem izsniegto aizdevumu summa bija 1 068 924 739 eiro, no kuriem neatdots palicis 590 122 721 eiro.
Gribētos piebilst, ka neatdoto parādu atlikums veidoja tikai 590 122 721 eiro: valsts saistības tātad sarukušas gandrīz divas reizes, tāpēc nevarētu vispārināt Liepājas metalurga piemēru, kā pārvērst valsts galvojumu valsts parāda pieaugumā. Vairāki citi apsvērumi gan liek teikt, ka nekur tālu no galvojumu pārvēršanas parādos Latvijas valsts tomēr nav tikusi.
Pirmkārt, parādu atlikumu sarukums ir tikai pašsaprotams brīdī, kad jaunu galvojumu izsniegšana apturēta. No sarakstā iekļautajiem 42 galvojumiem vecākais ir 1996. gada galvojums valsts uzņēmumam Latvenergo, kas gandrīz 20 gadu laikā spējis sadeldēt parāda neizmaksāto daļu no 6 miljoniem līdz 600 tūkstošiem eiro. Savukārt no paša jaunākā pārskatā atspoguļotā valsts galvojuma 17 541 157 eiro apmērā VAS ar sarežģītu nosaukumu Latvijas attīstības finanšu institūcija «Altum» neizmaksātajā daļā palicis tikai pusmiljons eiro.
Otrkārt un galvenokārt, lielum lielajai daļai valsts galvoto kredītu segšanai nav cita avota kā vien pašas valsts maksājumi. Visuzskatāmāko piemēru tam rāda 66 miljonus eiro vērtais galvojums Stradiņa slimnīcai, kuras vadītāju finansiālās draiskulības tagad kārtējo reizi liek pārlūkot valsts galvojumu portfeli kopumā. Nekur tālu no Stradiņa slimnīcas nav Austrumu slimnīca ar 55,5 miljonu eiro aizņēmumu un tā tālāk. Šo galvojumu neizmaksātais atlikums ir virs 180 miljoniem eiro ar pamanāmu īpatsvaru kopējā atlikuma summā. Pēc būtības tas pats sakāms par astoņiem galvojumiem Latvijas valsts sporta organizācijām pavisam par 20 miljoniem eiro: nav manīts, ka tās visas kopā spētu uztrenēt vienu profesionāli Eiropas līmeņa futbolā, kur daudzu spēlētāju cenas atsevišķi ir krietni augstākas par visu šo summu.
Treškārt, arī valsts saimnieciskās darbības sekmes nav spožas. Nespēja, lūk, valsts tikt galā ar Liepājas metalurga iepriekšējiem īpašniekiem un viņu biznesa plāniem, bija spiesta norakstīt kopā simtiem miljonu eiro valstij piederošās Hipotēku bankas uzturēšanai un tās problēmu pārnešanai uz Altum, ir ieguldījusi naudu pēc definīcijas bezcerīgajā pasākumā ar Parex vārdu, kas valsts galvojumu sadaļā iesprucis aiz galvojuma Privatizācijas aģentūrai, lai arī tā varētu piedalīties Parex parādu segšanā.
Pamanāmu sadaļu valsts galvojumos veido studiju un studējošo kredīti kopā par 237 miljoniem eiro, no kuriem vēl apmaksājami 104 miljoni eiro. Šis optimistiskais rezultāts sasniegts lielā mērā tāpēc, ka valdība pēc Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma gadu no gada izdod rīkojumus par kredītu dzēšanu noteiktam jauno speciālistu skaitam uz attiecīgās ministrijas budžeta rēķina.
No privātuzņēmumiem tiešu valsts galvojumu, t.i., galvojumu bez Altum un citu valsts un starpvalstu institūciju starpniecības, izpelnījusies vien SIA Latvijas piens, kas atdevusi 1,6 miljonus eiro no galvotā 7,1 miljona. Uzņēmums pārstāv nozari, kuras problēmām Neatkarīgā tagad velta īpašu uzmanību.