INTERESANTI: Sārņi un briljanti Tautas frontes bagātību lādē
Savām acīm pārliecinājos – zelta pulkstenis ar briljantiem atrodas Latvijas Tautas frontes (LTF) muzejā, tāpat kā daudzi citi savulaik LTF dāvāti priekšmeti – naudas izteiksmē varbūt ne pārāk vērtīgi, bet dāvinātājiem emocionāli dārgi un nozīmīgi.
Vēl aptuveni nedēļu turpināsies kādreiz privātā LTF muzeja pārņemšana valsts īpašumā, tāpēc pagaidām nav iespējams pilnīgi precīzi salīdzināt savulaik uzrādītās tautas dāvinātās lietas un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) nonākušos priekšmetus. LTF muzejs ir kļuvis par LNVM sastāvdaļu. Daļa mantu atrodas meklēšanā – tā muzejnieki dēvē it kā esošus, bet vēl neatrastus priekšmetus, skaidro LNVM Vēstures departamenta vadītāja Inta Robežniece.
Par Tautas frontei savulaik piederējušo dārgumu finansiālo apmēru ir grūti spriest. Itin kā tie bijuši lēšami tūkstošos, pat miljonos latu, rubļu, vērtspapīru, vērtslietu, mākslas priekšmetu. Tāds mīts klīst pa Latviju. Arī zelta pulkstenis ar briljantiem skan lepnāk, nekā izskatās. Turklāt muzejs nav tik bagāts, lai katrai lietai veiktu ekspertīzi. Tāpēc arī zelts un briljanti ir papīros ierakstīti, visticamāk, pēc dāvinātāja vai dāvinātājas teiktā. Jo pagaidām neviens dāsno ziedotāju nevar nosaukt vārdā un uzvārdā.
Jāsagrauj mīti, kamēr var
To, ka tautas dāvinātajām lietām aizvien trūkst aprakstu un stāstu, nenoliedz arī LTF pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. «Leģendas nepieciešams atšifrēt. Nav to stāstu. Muzejā bija pusotrs vai divi darbinieki, kuri nejaudāja ar to nodarboties. Vai arī nedarīja. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc pieņēmām lēmumu muzeju nodot valstij. Lai sakārto pētniecības darbu, kā muzejam pienākas. Es un citi varam pastāstīt, bet vajag, lai kāds tos stāstus savāc un apkopo. Līdz šim tas bija neprofesionāls darbs,» viņa vērtējums ir skarbs.
I. Robežniece par mītu dēvē apgalvojumu, ka LTF muzeja eksponāts – no virsjakas auduma šūtais Latvijas Atmodas karogs – ir bijis pirmais, kurš uzvilkts Rīgas pils Svētā Gara tornī 1988. gada 11. novembrī. Pirmais tornī paceltais sarkanbaltsarkanais karogs ir darināts no vilnas auduma un atrodas LNVM fondos. Tas ir fiksēts speciālā karogu grupas grāmatā.
Māja Vecrīgā citiem netiks
Ik pa laikam uzšvirkst ķīviņi ap Tautas frontes muzeja mantību, un tā nav simpātiska rīcība, tomēr to iespējams izskaidrot kā emocionālu reakciju, ko varētu novērst ar informāciju. Pat par LTF ēku, lai gan ir pieņemts īpašs Ministru kabineta likums, vēl nesen tika uzkultas baiļu putas – ka tikai ēku Rīgas centrā nenotirgo par sviestmaizi. Tiktāl nu ir skaidrs, ka muzeja ēka nav pakļauta ne privatizācijas, ne kādu citu interešu ietekmei. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) komunikācijas projektu vadītāja Ieva Lapsa norāda, ka ēkā Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, 2013. gadā, izveidojot ekspozīciju ēkas 1., 2. un 3. stāvā, ir veikti nepieciešamie remontdarbi, un telpās, kas domātas publiskajai apskatei, ir nodrošināts labs tehniskais stāvoklis. Remontdarbi netika veikti muzeja darba telpās, muzeja krājuma glabātavās, pagrabstāvā, kā arī 4. stāvā. VNĪ pēc Kultūras ministrijas lūguma 2014. gada aprīlī veica ēkas tehnisko pārbaudi, lai izvērtētu nepieciešamo kapitālo ieguldījumu apjomu, lai visā ēkā nodrošinātu muzeja funkciju veikšanu. Secināts, ka ēkai nepieciešams veikt pilnīgu vai vismaz daļēju jumta seguma nomaiņu un jumta pārseguma siltināšanu.
Cik ir, tik ir
Kaut arī pirms daudziem gadiem kādreizējie tautfrontieši pārmeta, ka tautas ziedotās vērtslietas un nauda ir izsaimniekotas, tajā skaitā, arī personiskiem mērķiem, tas, kas palika, ticis godprātīgi saglabāts. Leģendārais maisiņš ar dārglietām acīmredzot ir vairāki desmiti monētu, zelta zobu kronītis, tas pats zelta pulkstenītis. Tas viss ir – vispirms 83 priekšmeti nodoti glabāšanai seifā Latvijas Zinātņu akadēmijā pēc Tautas frontes likvidēšanas, vēlāk – 2013. gada 8. aprīlī – atgriezušies LTF muzejā.
Kauja par Libertu un Raini
Uz vietas atrodas arī mākslinieka Ludolfa Liberta gleznotais Raiņa portrets – vēl viens intrigu upuris. Liberts mūsdienās ir dārgs mākslinieks, viņa gleznas ir kolekcionāru iekārots kumoss. Mākslinieka gleznas kādreizējā īpašniece Ruta Renigere bija nolēmusi gleznu neatstāt LTF muzejam, jo, kā pati teikusi, baidījusies, ka muzejs to varētu pārdot kādam gleznu kolekcionāram. Acīmredzot tāpēc, ka jau bija uzvirmojušas runas par tautas ziedojumu pārdošanu.
Kā tagad sarunā ar Neatkarīgo atceras D. Īvāns, muzejā glabājies cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki86 dalībnieces Evas Bitenieces tautas tērps, kurā viņa 1987. gada 14. jūnijā devās pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. «Paņēma atpakaļ,» viņš strupi noteic, «nebija ticības, ka nepazūd.» D. Īvāns pieļauj, ka vajadzēs vienoties ar Evu, vai viņa uzticēs tautas tērpu LTF muzejam, vai arī to nāksies izgatavot no jauna, lai izvietotu ekspozīcijā.
Skaidrība būs drīz
Kaut arī tāda rīcība – dāvinātu mantu prasīt atpakaļ – muzejnieku vidū netiek akceptēta, par eksponātu drošu uzglabāšanu cilvēkiem šaubīties likusi gan neprecīzā uzskaite, gan attieksme, gan intrigas. I. Robežniece uzsver – nevar pārmest, ka LTF muzeja priekšmeti vispār nebūtu uzskaitīti, bet muzejam kā akreditētai iestādei vajadzēja ievērot visas prasības, aprakstot priekšmetus. Kāpēc tas netika izdarīts, to LNVM nevērtēs.
Tāpēc I. Robežniece vēl neņemas strikti pavēstīt, kas ir pazudis. Piemēram, nav uzieta 1920. gadā izdota laulības apliecība. Nav arī zināms, kāpēc tādu vajadzēja dāvināt LTF. Iespējams, kaut kur papīros iejukuši citi pieraksti, kādā veidā lietas nonākušas muzejā. «Pabeigsim pārbaudi un sagatavosim dokumentu, kas uz šo brīdi ir muzeja īpašumā,» viņa norāda.
Muzejs gatavs otrajai elpai
Muzejs beidzot atdzīvojas. D. Īvāns priecājas: «Esmu laimīgs, ka muzejs ir atvērts, telpas tiek remontētas.» Viņš un I. Robežniece aicina kādreizējos LTF biedrus saglabātos materiālus nogādāt uz muzeju. Jau nākamnedēļ, 21. martā, plānots pirmais sarīkojums, kas būs veltīts pašvaldību vēlēšanām pirms 25 gadiem. Būs arī ekspozīcija, kas veltīta Augstākās Padomes darbībai. «Šā gada laikā gribam to pievienot esošajai ekspozīcijai. Gada beigās Tautas frontes māja būs piemērota arī pētniecībai, jo tiks iekārtota lasītava. Plānojam regulārus pasākumus par vēsturiskiem notikumiem, mēģināsim restaurēt dzīvās vēstures sajūtu,» sola D. Īvāns.