Jauna porcija drošības

Izkraujot Rīgas ostā Maskavai veltītus tankus – rekordlielu bruņojuma daudzumu šim Eiropas reģionam –, sabiedrotie tomēr cenšas saglabāt diplomātiskās iespējas sarunām ar Kremli.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tikai pirms nedēļas Krieviju pilnīgi oficiāli nodēvēja par ienaidnieku – starpparlamentārā konferencē Eiropas kopējā drošības un aizsardzības politika un NATO – sekmīgāka sadarbība jauno drošības apdraudējumu apstākļos, bet nu vairs šo pārdrošo soli viņš negrib pat atcerēties.

Jārēķinās ar konsekvencēm

Precīzi ministra Vējoņa teiktais izlasāms Aizsardzības ministrijas publicētajā preses relīzē: «Vissvarīgākā ir Eiropas, mūsu valstu iedzīvotāju drošība, mums jāspēj to aizsargāt. Kļūt par ienaidnieku, nevis sabiedroto, bija Krievijas vadības apzināta izvēle, un mums jārēķinās ar šīs izvēles konsekvencēm.» Līdz šim vēl neviens Latvijas politiķis nebija uzdrošinājies tik asi apstrīdēt mūsu oficiālo Ārlietu ministrijas formulēto draudzīgo ārpolitiku attiecībā uz Krieviju:

«Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm – labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas mērķis ir veidot pragmatiskas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju.»

Vakar, piedaloties ASV tanku izkraušanas talkā, ministrs jau centās mīkstināt savus izteikumus, skaidrojot, ka runājis tikai par Ukrainas kontekstu. Savukārt tiešu Neatkarīgās jautājumu, vai Krievija ir NATO ienaidnieks, viņš izlikās vispār nesaprotam. Līdzīgi arī amerikāņi – viņi labprāt runā par mieru, atbalstu Baltijas valstīm, par Ukrainu, bet ne to, kas īsti sabiedrotajiem ir Krievija. Partneris noteikti ne, bet arī vārds «ienaidnieks» oficiālajā saziņā netiek lietots. ASV vēstnieces pienākumu izpildītāja Latvijā Šarona HudsonaDīna teicās noprecizēt pie vadības, vai Krievija tiek saukta par ienaidnieku kādos oficiālos dokumentos vai runās, bet viņa šaubās par to. Un pati tādu vārdu noteikti nelietojot.

Brīvības solījuma tanki

Cik daudz diplomātijas, propagandas un cik patiesības ir amatpersonu publiskajos izteikumos, var tikai minēt. Toties tanki, kas vakar savā gaitā brauca laukā no milzīgā kravas kuģa Liberty Promise vēdera, gan ir pavisam īsti. Un Baltijas valstīs tie paliks tikpat ilgi, cik šī konkrētā vienība. Plus mīnus trīs mēneši, skaitot no marta beigām. Tad rotācijas kārtībā vienības atkal mainīsies. Jāatgādina, ka šī braukāšana turp atpakaļ ir militārās diplomātijas viltība, lai Krievija nevarētu pārmest NATO, ka alianses spēki ir pastāvīgi un nozīmīgi paplašinājušies uz austrumiem, kaut gan faktiski tas notiek. «ASV spēki turpinās klātbūtni Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, cik vien ilgi būs nepieciešams, lai atturētu Krievijas agresiju un stiprinātu NATO aliansi,» tā vakar paskaidroja ģenerālmajors Džons O’Konors. «ASV armija kopā ar sabiedrotajiem sniegs atbalstu, kāds vien būs nepieciešams, – no gaisa, jūras un zemes. (..) Mēs paplašināsim operāciju Atlantic Resolve līdz dienvidiem, līdz Rumānijai un Bulgārijai, tādējādi radot vienotu drošības fronti pret Krievijas agresiju.»

Amerikāņu atvestā krava ir patiešām ievērojama – 400 ekipējuma vienību, tostarp arī tanki Abrams un bruņumašīnas Bradley. Lai tos nogādātu pāri okeānam, īpaši piemeklēts tāds kuģis, kas kuģo ar ASV, nevis, teiksim, Libērijas vai Panamas karogu, un arī nosaukums ir gana zīmīgs – Brīvības solījums. Izkraušanas operācijai kopumā atvēlētas trīs dienas. Pēc tam trešdaļa tehnikas pa dzelzceļu aizceļos uz Igauniju, trešdaļa uz Lietuvu un attiecīgi – trešdaļa paliks tepat Ādažos. Ostas piestātnes asfaltā Ābramu kāpurķēdes atstāja manāmas švīkas, tāpēc tālāk tos vedīs uz auto platformām – lai nebojā ielas un ceļus.

Tīkams izaicinājums

Šī militārā transporta operācija ir nopietns izaicinājums visiem Latvijas dienestiem un demonstrē uzņemošās valsts spējas. Kuģim nepieciešama atbilstoša piestātne, dziļums, drošība. Tāpēc šis ir treniņš ne vien militārajiem loģistikas speciālistiem, bet arī Rīgas ostai, ko klātienē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Apsveikuma laipnībās amerikāņiem viņš sacīja: «Rīga ir vienmēr priecīga redzēt draugus un partnerus pie mums ciemos.» Izmantojot izdevību, mērs pat uzņēma tīksminu (selfiju) ar tanku fonā un ievietoja tvitera kontā.

Par tankiem liela interese ir arī latviešu karavīriem, bet, vai kādam atļaus pastūrēt, brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš šaubās. Ja nu vienīgi iekšā pasēdēt. Taču mācībās tāpat esot pilnīgi cits azarts, ja kājnieki saņem šādas tehnikas atbalstu. Protams, arī karošanas vēriens ir pavisam cits. Ādažu poligonā jau sen kļuvis par šauru, un šobrīd tiek plānota militāristiem atvēlētās teritorijas paplašināšana ziemeļu un austrumu virzienā. Īpašnieks tur esot Latvijas valsts meži, tāpēc iebildumiem nevajadzētu būt. Poligons un tā buferzona izpletīsies uz purva rēķina. Ar tankiem gan tur nav, ko darīt. Nogrims vēl.