Latvijas valsts parāds pēdējo sešu gadu laikā palicis gandrīz vai nemainīgs, vismaz Valsts kases atskaitēs.
Precīzāk sakot, Valsts kase operē ar diviem valsts parāda rādītājiem, kas uzbur atšķirīgas ainas par valsts taupību vai izšķērdību. Biežāk lietotais kopējā parāda rādītājs pēdējo sešu gadu laikā ir kāpis no 4,7 miljardiem eiro 2010. gada janvārī līdz 7,7 miljardiem eiro šā gada janvārī. Pa ceļam tas paviesojies līmenī virs deviņiem miljardiem, tad strauji pazemināts un, pēc pašiem jaunākajiem Valsts kases datiem, februāra beigās atkal pavērsies uz pieaugumu un atgriezies virs 8 miljardiem eiro. Šāds parāda pieaugums caurmērā atbilst gadu no gada noteikto valsts budžeta deficītu summai.
Tajā pašā laikā Valsts kase nosauc vēl citu rādītāju – savu tīro parādu, kas iegūts, no Valsts kases aizņēmumiem atskaitot Valsts kases apsaimniekotos aktīvus. Tie tagad pārsniedz divus miljardus eiro un sadalās ļoti vienkārši: vienu miljardu Valsts kase ir aizdevusi, otru – ieguldījusi parādzīmēs un vēl dažus simtus miljonu eiro tur kā kases atlikumu kārtējo valstij piestādīto rēķinu apmaksai. Šis tīrais parāds pieaudzis pārsteidzoši maz no 4,9 miljardiem eiro 2010. gada janvārī līdz 5,2 miljardiem eiro šā gada janvārī. Ar tādu parāda pieaugumu varēja nosegt labi ja 2014. gada budžeta deficītu 308 miljonu eiro apmērā. No šādiem skaitļiem varētu iedomāties, ka arī Latvijai ir bijuši un varbūt vēl tagad ir uzkrājumi gluži kā Krievijai. Mūsu kaimiņvalsts tagad centīsies izdzīvot, tērējot naudu, kas atlicināta no naftas pārdošanas gados, kad naftas cena bija superaugsta.
Latvijas uzkrājumi, tātad ir ieguldīti aizdevumos pārsvarā pašvaldībām un parādzīmēs kaut no visas pasaules. Šie ieguldījumi Latvijai dod ieņēmumus, kurus vēl papildina valsts galvojumi par summu nedaudz virs viena miljarda eiro. Par savu galvojumu valsts saņem daļu no kredītprocentiem, ko samaksā kredīta lietotājs. Cita lieta, ka šie lietotāji mēdz izputēt, kam skaļāko piemēru rādīja uzņēmums Liepājs metalurgs. Tad cerētā peļņa pārvēršas par zaudējumiem, jo Valsts kasei jāsamaksā galvotās summas nesegtā daļa. Kopumā šādi ieņēmumi nespētu kompensēt valsts budžeta ikgadējo deficītu summu.
Valsts kases apkalpotais parāds nav viss iespējamais valsts faktiskais parāds, jo tajā neietilpst ne pašvaldību, ne valsts un pašvaldību uzņēmumu parādi, kaut gan parādnieku izputēšanas gadījumā šie parādi būtu jāsedz valstij. Valsts parāda izkliedēšana varētu būt viens no izskaidrojumiem tik lēnam valsts tīrā parāda pieaugumam, ka to var nosaukt gandrīz vai par stāvēšanu uz vietas.