13.janvārī, Alsungā, notiks sanāksme, kuras mērķis ir pārrunāt Suitu kultūrtelpas, kas tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā 2009.gada 1.oktobrī saglabāšanas stratēģiju un savstarpējo sadarbību tās īstenošanai.
Sanāksmi organizē Kultūras ministrija un UNESCO Latvijas nacionālā komisija sadarbībā ar biedrību Etniskās kultūras centrs "Suiti", kā arī Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadu domēm.
Pasākuma pirmajā daļā plānots pārrunāt suitu kopienā līdz šim paveikto, īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa nākotnē iecerētās aktivitātes, kā arī 20.janvārī parakstīt plānoto sešu iesaistīto pušu sadarbības memorandu. Tāpat ir plānota arī diskusija par pušu aktivitātēm, kuras šogad saglabāšanas stratēģijas ietvaros tiktu īstenotas un kurām varētu tikt piesaistīti arī līdzekļi no UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas fonda.
Pasākuma otrajā daļā notiks dažādu metodisko materiālu prezentēšana, kas tapuši gan nominācijas sagatavošanas ietvaros, gan arī veicinot konkrētas saglabāšanas aktivitātes. Trīs grāmatas, kas šajā pēcpusdienā tiks atvērtas ir - Signes Pucenas un Ievas Vītolas sagatavotā tradīciju burtnīca "Suitu stāsti", kas tapa 2009.gada vasarā ekspedīcijā pa suitu novadiem dodoties Alsungas vidusskolas audzēkņiem un profesionāļu vadībā vācot stāstus; Signes Pujātes un Ievas Vītolas metodiskais materiāls "Nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšana: rokasgrāmata iesācējiem", kas domāts kā palīgs tiem, kas pirmo reizi mūžā īsteno interviju ar teicēju, kā arī Valda Muktupāvela grāmata "Koklētprieks: Kokļu spēles pašmācība". Līdzās šīm prezentācijām būs arī suitu kopienas tradicionālās kultūras grupu priekšnesumi.
Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma, kam ir nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā, 2009. gada 1.oktobrī, UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas Starpvaldību komitejas 4.sesijā Abu Dabi. Līdz ar Suitu kultūrtelpu šajā sarakstā vēl tika iekļautas 11 citas nominācijas: Tjiangu (Qiang) jaunā gada festivāls, tradicionālais dizains un iemaņas ķīniešu koka arku tiltu būvniecībā, tradicionālās li (Li) tekstila tehnikas: aušana, krāsošana, pīšana un izšūšana no Ķīnas; Bijelgē (Biyelgee) -tradicionālā tautas deja, Tūli (Tuuli) - mongoļu eposs un tradicionālā tsūr (Tsuur) mūzika no Mongolijas, laicīga un liturģiska mutvārdu tradīcija Korsikā (Cantu in Paghjella) no Francijas, Ziemassvētku caru rituāls (Kalyady) no Baltkrievijas, tradicionālā katrī (Ca Tr?) dziedāšana no Vjetnamas, kolektīvās zvejas rituāli (Sanké Mon) no Mali un tradīcijas un paražas Kaijas (Kayas) un Mijikendas (Mijikenda) svētajos mežos no Kenijas.
Savā lēmumā Komiteja uzsvēra nepieciešamību stiprināt valsts un kopienas sadarbību ar suitu kultūrtelpu saistītu tradīciju saglabāšanas veicināšanai, tādējādi stiprinot gan suitu kultūras mantojuma saglabāšanu, vienotību un tā pārmantošanu. Komiteja arī atbalstīja piedāvāto glābšanas pasākumu plānu, vēršot uzmanību tieši uz pašas kopienas lomu un atbildību suitu kultūrtelpas saglabāšanā.
Suitu kultūrtelpa ir savdabīgs Latvijas kultūras fenomens, kur kompaktā teritorijā (Alsunga, Gudenieki, Jūrkalne) vēsturiski luterisko apvidu ieskauta, gandrīz četru gadsimtu laikā katoļu baznīcas ietekmē, mijiedarbojoties latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūrām, ir izveidojusies un līdz pat mūsu dienām saglabājusies sava unikāla kultūrvide un identitāte. Vēsturiskajā suitu teritorijā ap Alsungu ir saglabājušies vairs tikai ap 2000 suitu izcelsmes iedzīvotāju. Gandrīz 2/3 no tiem dzīvo Alsungas novadā.
Mūsdienās suitu kultūrtelpu visredzamāk raksturo suitu sieviešu daudzbalsīgā dziedāšana, bagātais tautas dziesmu pūrs, krāšņie tautas tērpi, gadskārtu un ģimenes godu (jo sevišķi kāzu) tradīcijas un tradicionālie ēdieni. Suitiem ir arī savdabīga valoda (latviešu valodas lībiskais dialekts), kas ir nozīmīga suitu mutvārdu tradīciju (tautasdziesmas, ticējumi, vietvārdi, nostāsti, dzīvesstāsti u.c.) nesēja.
Divu gadu garumā (2008. - 2009.) biedrībai "Etniskās kultūras centrs" un suitu teritoriju pašvaldībām sadarbībā ar LR Kultūras ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju tika sagatavota nominācija UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstam ar mērķi nodrošināt un veicināt suitiem raksturīgo tautas tradīciju vai to elementu saglabāšanu, apzināšanu, praktizēšanu un pārmantošanu visā to daudzveidībā.
Biedrība Etniskās kultūras centrs "Suiti" savas lokālās kultūras saglabāšanas jomā darbojas kopš 2001.gada. Pateicoties biedrības iniciatīvām, sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veikts nozīmīgs darbs, sekmējot suitu kultūras saglabāšanu, piemēram: Alsungā izveidota aušanas darbnīca, kurā aktīvi darbojas visu paaudžu pārstāves, notikušas un turpinās etnogrāfiskās kokles apmācības bērniem un jauniešiem, Alsungas mūzikas skolā ar 2009./2010.mācību gadu tiek īstenota mācību priekšmeta programma "Tradicionālā mūzikas instrumentu spēle", izstrādāts mācību priekšmeta "Suitu novada mācība" saturs. Alsungas vidusskola nu jau otro gadu darbojas UNESCO Asociēto skolu projektā par tēmu, kas saistīta ar nemateriālā kultūras mantojuma integrēšanu izglītībā. Šī projekta ietvaros īstenoti vairāki kultūras izpētes projekti, kā arī tiek strādāts pie "Suitu novada mācības" mācību metožu izstrādes un pilnveides.
Tāpat suitos pētniecības nolūkos pabijuši vairāki folkloras un vēstures pētnieki, ir bijusi sadarbība ar vairākām Latvijas augstskolām un kultūras nozares ekspertiem. Sarīkoti arī divi starptautiski burdona dziedāšanas festivāli (2004., 2007.), kuru ietvaros notikuši arī starptautiska mēroga semināri par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmību gan Latvijā, gan citur pasaulē.