Rīgas kartes produkts spēj pildīt ne tikai pasažieru pārvadājumu grozījumos paredzētās funkcijas

Tūdaļ jāstājas spēkā grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumos Nr. 872 Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos. Grozījumi raisa virkni diskusiju – to vājos punktus definējusi arī Autotransporta direkcija. Savus piedāvājumus izsaka arī sabiedriskā transporta maksājumus administrējošās kompānijas, tostarp etalona izstrādātājs un administrētājs SIA Rīgas karte.

Vai projekts iecerēts kā lobijs bankām?

Ar sākotnējo mērķi uzlabot braucēju uzskaiti, kuru pārvietošanos sabiedriskajā transportā pilnā apmērā kompensē valsts, šobrīd jau tiek runāts par jaunas maksājumu sistēmas izveidošanu un ieviešanu. Par minētās pasažieru grupas pārvadājumiem – plānots atteikties no tiešajiem ikmēneša dotāciju maksājumiem pakalpojuma sniedzējam par konkrētajā periodā sniegtajiem un uzskaitītajiem, bet atmaksāt brauciena izmaksas katrai konkrētai personai – vispirms šī persona ar maksājuma karti pilnā apmērā norēķinās par braucienu, bet tad viņa kontā nauda tiek ieskaitīta atpakaļ. Grozījumos teikts: «Papildināt noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā: «13. Šo noteikumu 2.2., 2.3. un 2.4. punktā minēto kategoriju pasažieri biļeti iegādājas par pilnu maksu un braukšanas izdevumus viņiem šo noteikumu noteiktā kārtībā kompensē Satiksmes ministrija no valsts budžeta.»»

Viena no iespējām paredz elektronisko norēķinu sistēmas ieviešanu ar maksājumu karti, kas piesaistīta kādai finanšu institūcijai, respektīvi, bankai. Grozījumi paredz: «Papildināt noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā: «16. Šo noteikumu 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. punktā minēto kategoriju pasažieriem transporta pakalpojuma apmaksai jāizmanto tāds maksāšanas līdzeklis, kas ir saistīts ar tādu iestāžu norēķinu kontu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā un uz kuru ir attiecināmi Noguldījumu garantiju likuma noteikumi (turpmāk – norēķinu iestāde) un izdots saskaņā ar 22. punktā minētajām prasībām.» Līdzīga sistēma ir izmantota Jelgavas iedzīvotāju ekartē. Pilotprojekta ietvaros tā ir izveidota pašvaldības sadarbībā ar SEB banku. Nav pieejama informācija, kāda ir pašvaldības un SEB bankas vienošanās, bet tradicionāli par katru transakciju banka saņems savus 5%. Taču tā ir tikai viena medaļas puse – otra puse: 100% atlaide braucieniem sabiedriskajā transportā tiek piešķirta vairākām iedzīvotāju kategorijām, tostarp bērniem invalīdiem un cilvēkiem ar mentālām saslimšanām. Šiem cilvēkiem nav tiesību patstāvīgi atvērt kontu bankā un rīkoties ar maksājumu kartēm. Vai tas nozīmē, ka arī sabiedrisko transportu viņi nevarēs izmantot?

Iepazīstoties ar jaunajiem Ministru kabineta grozījumiem, gribi negribi, nāk prātā jautājums – kam tas ir izdevīgi un cik lietderīgas ir plānotās pārmaiņas? To, ka uzskaite ir nepieciešama un jārada efektīvs mehānisms, lai valsts nepārmaksātu pakalpojumu sniedzējiem par personu pārvadāšanu, kam ir piešķirtas tiesības sabiedrisko transportu izmantot bez maksas, šaubu nav. Taču ir jāpadomā arī par izdevumiem, kas saistīsies ne tikai ar jaunās sistēmas ieviešanu un apkalpošanas izmaksām. Vai tik nesanāks tā, ka sistēma izmaksās vairāk, nekā ieekonomēsim ar precīzu uzskaiti?

Divritenis nav jāizgudro

Šajā situācijā ir arī trešā medaļas puse – kāpēc ir jārada jauna sistēma, jāizgatavo jaunas kartes, jāiepērk jaunas tehnoloģijas, jātērē nauda projekta administrēšanai un jāsarežģī situācija kopumā, ja Latvijā, ne tikai Rīgā, kā esam raduši domāt, sabiedriskā transporta pakalpojuma saņemšanai, tajā skaitā personām, kam pienākas dažādas valsts un pašvaldības piešķirtās atlaides, ir izstrādāts personalizētais etalons un rīdzinieka karte – šādas transporta norēķinu kartes un atbilstošās tehnoloģijas ir ieviestas arī citās Latvijas pilsētās, tai skaitā Dobelē, Alūksnē, Saldū, Skrundā, Ādažos, Alsungā, Kuldīgā, kur etalons tiek izmantots ne tikai apmaksai par sabiedrisko transportu, bet arī pilda sociālo funkciju, skolēniem norēķinoties par pusdienām mācību iestādēs.

Faktiski ir vienalga, kā nosaukt šo eviedkarti, kas savu darbību ir pierādījusi jau daudzus gadus un kuras iespējas ir ļoti plašas – tā kalpo ne tikai kā norēķinu karte sabiedriskajā transportā, bet arī kā identifikācijas karte dažādu pakalpojumu saņemšanai, tostarp kā emaciņš; drošības sistēmai skolās, nodrošinot nepiederošu personu iekļūšanu mācību iestādē; park&ride autostāvvietu pakalpojumu apmaksai; pusdienu apmaksai skolēniem; atlaižu saņemšanai valsts un pašvaldības iestādēs: Rīgas 1. slimīca, 2. slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Rīgas Zoodārzs, kā arī pilda sociālās funkcijas – sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu ar etalonu iespējams maznodrošinātām personām saņemt brīvpusdienas jeb bezmaksas ēdienu. Nākotnē plānots etalonu izmantot kā bankas karti, veselības karti u.c.

Kopumā Latvijā ir izsniegts jau pusmiljons šādu karšu, uzstādīti vairāk nekā 450 biļešu pārdošanas termināļi un 45 biļešu automāti, izveidoti 7 ar attiecīgām tehnoloģijām aprīkoti klientu apkalpošanas centri un serveru sistēma. Ņemot vērā iepriekš teikto, nav loģiska pamatojuma veidot vai attīstīt jaunu sistēmu.

Viedkartes izstrādātājs un administrētājs ir SIA Rīgas karte, kas ir SIA Rīgas satiksme un Francijas Xerox Busines salutinos kopuzņēmums. Xerox Business Solutions, International Transportation & Government galvenais speciālists Sirils Karbo uzsver, ka kompānijas izveidotajā kartē tiek izmantota pasaulē visatzītākā un visdrošākā karte – Calypso mikroprocesors, faktiski karte ir kā mazs dators ar iespēju ielādēt neierobežotu skaitu aplikāciju, turklāt sistēma līdz šim nav bijusi uzlauzta – tā nepārtraukti tiek atjaunota un pasaulē šobrīd ir vismūsdienīgākā (pretēji Jelgavas ekartes izmantotajai sistēmai Mifare, kas ir kā atmiņas karte ar ierobežotu aplikāciju ielādi). Kā nozīmīgu faktu Francijas pārstāvis min pašreiz ieviešanas procesā esošo projektu Arābu Emirātos, Abū Dabī. Jaunais projekts ir balstīts uz Latvijas pieredzi.

Novērtētas tehnoloģijas

Pagājušā gada jūnija sākumā Turcijā notikušajā Eiropas Biznesa balvas konkursa noslēguma pasākumā uzņēmumam Rīgas karte kā vienam no Eiropas Top 10 labākajiem uzņēmumiem kategorijā Gada informācijas sistēmu uzņēmējdarbība ar apgrozījumu līdz 25 miljoniem eiro tika pasniegta Ruban d’Honneur medaļa.

Prestižais European Business Awards konkurss katru gadu tiek rīkots ar Eiropas Savienības tirdzniecības komisāra Karela de Guhta atbalstu. Godalga tiek piešķirta uzņēmumiem, kuri savā nozarē ir demonstrējuši augstas klases inovācijas un sasniegumus. Konkursā pavisam piedalījās 15 000 uzņēmumu no 28 Eiropas valstīm četrās konkursa kārtās, kas ilga 18 mēnešus, ieskaitot video un prezentācijas klātienē kompetentai žūrijai.

Tas ir vēl viens pierādījums, ka SIA Rīgas karte piedāvātais produkts ir labs pamats, uz kā attīstīt ieplānoto identifikācijas un uzskaites sistēmu.