Ekspolitiķis Slakteris neapmierināts ar "Rail Baltica" ietekmi uz viņa laukiem

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijai "Rail Baltica" vajadzētu meklēt alternatīvu plānojumu, kas mazāk skartu lauksaimniecības zemes, uzskata kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris, kura īpašumus Bauskas novada Codes pagastā arī skar šī līnija.

Slakteris aģentūrai LETA pastāstīja, ka arī viņš piedalījies "Rail Baltica" ietekmes uz vidi sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmē Bauskā. Pašreizējā projekta piedāvājumā plānotā ātrgaitas dzelzceļa līnija skar un pārdala arī zemes, kas pieder gan viņam personīgi, gan ģimenes uzņēmumam SIA "Mālnieki".

Ekspolitiķis skaidroja, ka gan viņam, gan, kā liecinājis citu klātesošo atbalsts sapulcē, arī daudziem citiem ir ļoti nevēlamas abas patlaban piedāvātās līnijas versijas. Kaut arī viņš saprotot, ka līnijas plānotas tuvāk apdzīvotām vietām ar domu, ka nākotnē šo dzelzceļu varētu savienot ar vietējiem pārvadājumiem, tomēr pārskatāmā nākotnē šāda iecere nešķietot reāla. Tagadējās versijas būtiski varot kaitēt novada tautsaimniecībai, kur tieši lauksaimniecība ar ļoti auglīgām zemēm ir Bauskas novada galvenā nozare, domā Slakteris.

"Projekta pārstāvji bija kompetenti un saprātīgi cilvēki, uzklausīja priekšlikumus, izsmeļoši atbildēja, un sapulce bija ļoti konstruktīva. Tāpat viņi pauda, ka arī ieteikumus ņems vērā," sacīja Slakteris, informējot, ka sapulces gaitā diskutējuši arī par to, ka Bauskas novadā iespējama vēl trešā versija, kas vairāk skars valsts mežus, bet mazāk ietekmēs laukus.

Slakterim un viņa uzņēmumam kopumā Bauskas novada Codes pagastā pieder aptuveni 150-200 hektāri zemes, kurus skar plānotā dzelzceļa līnija, pārdalot laukus, apgrūtinot tiem piekļuvi un to apstrādi. "Piemēram, man paliktu kāds pāris hektāru stūrītis, kam es nemaz netiktu klāt, un arī veiksmīgi pārdot es to nespētu," pauda bijušais ministrs.

Viņš skaidroja, ka projekta pārstāvji ar izpratni uzklausījuši argumentus, ka šajā teritorijā dzelzceļa līniju "Rail Baltica" un automaģistrāli "Via Baltica" visizdevīgāk būtu plānot tuvu vienu otrai, rēķinoties ar abām šīm nākotnes iecerēm kopā un pēc iespējas mazāk skarot lauksaimniecības zemes.

Viņš pauda, ka patlaban nesaskata pamatu kādiem emocionāliem protestiem, jo ir iespējams piedāvāt un apspriest saprātīgus alternatīvos risinājumus, un projekta pārstāvju attieksmē viņš sastapis atsaucību un ieinteresētību.

Kā ziņots, 3.martā,Bauskas Kultūras centrā notika dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ietekmes uz vidi sākotnējās sabiedriskā apspriešanas sanāksme, kurā iedzīvotāju vispārējā attieksme pret "Rail Baltica" bijusi pozitīva, taču daudzus satraucot ātrgaitas dzelzceļa līnijas šķērsojuma vietas un zemes izmantošana starp dzelzceļu un maģistrāli "Via Baltica".

Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina aģentūru LETA informēja, ka uz tikšanos ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta darba grupu bija ieradušies ap 350 iedzīvotāju no visas novada teritorijas, kas pašvaldības darbinieku pieredzē tiek vērtēta kā ļoti liela aktivitāte un interese.

Viņa informēja, ka sanāksmes gaitā viens no visvairāk iztirzātajiem jautājumiem bija saistīts ar nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa izbūves vajadzībām. Iedzīvotāji vēlējās dzirdēt atbildes uz jautājumiem, kas skar tieši viņu individuālo situāciju.

Tā kā nākotnē plānots izbūvēt arī transporta maģistrāli "Via Baltica", tad, kā norādīja daudzi sanāksmes apmeklētāji, ir ļoti būtiski, lai abas šīs starptautiskās transporta līnijas būtu izvietotas iespējami tuvāk viena otrai un lai starp tām neveidotos tā dēvētā "mirusī zona". Par šādu risinājumu iestājās arī lielākie novada lauksaimnieki, kuru īpašumus skar plānotās dzelzceļa līnijas izbūve, informēja pašvaldības pārstāve.

Zemnieku saimniecība (ZS) "Eriņi" un ZS "Mālnieki" pārstāvji sapulcē pauda, ka lauksaimniecība ir Bauskas novada iedzīvotāju pamatnodarbošanās. Auglīgās Bauskas novada lauksaimniecības zemes ir nacionālas nozīmes bagātība, un šis faktors ir jāņem vērā, izdarot izvēli starp vienu vai otru trases alternatīvu.

Lauksaimniekus ļoti uztrauc arī jautājums, kā būvniecība ietekmēs meliorācijas sistēmu. Tāpat Bauskas novada iedzīvotājus satrauca arī trases šķērsojuma vietas.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.