Valsts sekretāre: konkursam slimnīcu valdēs nebija laika

Valsts pārvaldē strādājušu cilvēku ar pieredzi, arī biznesā, Latvijā nav daudz, tāpēc iespējas slimnīcu valdes locekļu izvēlē ir ierobežotas, Neatkarīgajai atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, kura divās lielākajās Latvijas slimnīcās iecēlusi jaunus valdes locekļus bez atklāta konkursa rīkošanas.

Kritiskā abu slimnīcu finanšu situācija prasījusi rīkoties steidzami, ieceļot slimnīcu vadībā speciālistus, kuri būs atbildīgi par problemātiskām jomām, proti, būvniecības procesu P. Stradiņa slimnīcā un nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Rīgas Austrumu slimnīcā. S. Zvidriņa apgalvo, ka konkrētās personas – Normundu Štālu un Kasparu Plūmi – personīgi «ļoti tuvu» līdz šim neesot pazinusi, taču ar abiem ceļi krustojušies darba jautājumos.

Steidzami bija jārīkojas

Jau otro nedēļu divas Latvijas lielākās slimnīcas strādā ar jaunām vai, precīzāk sakot, papildinātām valdēm. Rīgas Austrumu slimnīcā līdzšinējā valdes locekle Anita Slokenberga iecelta par valdes priekšsēdētāju, bet iepriekšējais slimnīcas vadītājs Viesturs Boka pēc atlūguma iesniegšanas no valdes priekšsēdētāja amata saglabājis valdes locekļa amatu. No šīs slimnīcas aizgājis Imants Rezebergs, kurš nu iecelts Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra valdē. Rīgas Austrumu slimnīcas valdi papildinājis Kaspars Plūme, kas iepriekš strādājis Rīgas domes struktūrās, tostarp bijis Lucavsalas projekta attīstītājs. Līdz šim viņš (vismaz publiskā informācija par to neliecina) veselības aprūpes sistēmā nav strādājis.

Atrasti ar pieredzi?

Runājot par K. Plūmes iecelšanu, S. Zvidriņa piemin faktu, ka viņš strādājis Valsts ieņēmumu dienestā, tas apliecina pieredzi valsts pārvaldē. «Austrumu slimnīcai reorganizācijas procesā pievienojot vairākas struktūras, ir jāapsaimnieko daudzi īpašumi, ir ēkas, kuras netiek izmantotas pilnībā,» norāda S. Zvidriņa. Kad slimnīcas iepriekšējā vadība atnāca uz ministriju, tā informēja, ka pērnā gada zaudējumi ir astoņi miljoni eiro (kopumā pēdējos gados slimnīcai izveidojušies zaudējumi 23 miljonu eiro apmērā), un valsts sekretārei bijis skaidrs, ka «ir jānovelk svītra un jāizveido plāns, ko darīt, jo tālāk tā turpināt nedrīkst». Nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir viens no finanšu zaudējumu iemesliem, tāpēc VM vadības ieskatā bijis nepieciešams atrast cilvēku valdē ar zināšanām un pieredzi, kā sakārtot nekustamo īpašumu jomu. K. Plūmem ir uzticēts izveidot plānu par īpašumu optimālu izmantošanu, proti, pārskatīt visus slimnīcas īpašumus un kopā ar medicīnas jomas ekspertiem slimnīcā izvērtēt, vai un kā ir iespējams izmantot ēkas ārstniecības procesam un no kā var atteikties.

«Katra kapitālsabiedrība un izmaiņas to valdēs tika vērtētas atsevišķi, bet kopumā es konstatēju, ka visās slimnīcās tomēr atbildībai vadības līmenī ir jābūt sadalītai – ir jābūt speciālistam finanšu jautājumos, jābūt ekspertam medicīnas jautājumos un, ja runājam par stradiņiem, tur līdz šim valde vispār strādāja divu cilvēku sastāvā, jo Anda Čakša ir gan stradiņu valdes locekle, gan Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja,» stāsta S. Zvidriņa. Ņemot vērā kritisko situāciju stradiņos saistībā ar jaunā korpusa būvniecību (pastāv iespēja, ka jaunuzcelto ēku daļēji varētu pat nojaukt, jo jau tagad atklātas būtiskas kļūdas celtniecībā, un tas, savukārt, nozīmē, ka slimnīca un valsts var zaudēt 10 miljonus eiro no Eiropas struktūrfondu), S. Zvidriņa uzskata, ka slimnīcas vadībā ir nepieciešams cilvēks, kurš spēj arī kontrolēt un pārraudzīt būvniecības procesus. N. Štālam šāda pieredze ir, jo, pēc valsts sekretāres teiktā, viņš vadījis Iekšlietu ministrijas jaunās ēkas būvniecības procesu (bijis IeM Nekustamā īpašuma un būvniecības nodaļas vadītājs, liecina publiski pieejamā informācija), bijis saistīts ar iepirkumu jomu aizsardzības nozarē u.c.

Uzticību nezaudē

Vai šādas raudzes speciālistus VM nevarēja atrast konkursā? S. Zvidriņa argumentē, ka likums ļauj VM atsevišķās situācijās rīkoties nekavējoties – gan atceļot uzticību zaudējušu slimnīcas valdi, gan ieceļot bez konkursa rīkošanas. Tieši tāda situācija – kā minējis arī veselības ministrs par slimnīcu atrašanos maksātnespējas priekšā – bijusi abās lielajās slimnīcās, to atainojuši operatīvie 2014. gada finanšu pārskati. Lēmumu valsts sekretāre pieņēmusi janvārī, un tad sācies darbs, lai atrastu piemērotus kandidātus. Vai redzot šos pārskatus un kritisko slimnīcu finanšu situāciju, neradās doma atlaist valdes kā uzticību zaudējušas? «Jā, to valsts sekretārs var darīt, taču Austrumu slimnīca varēja pierādīt, ka tās vadība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai problēmas risinātu. Valde bija ministriju [VM vadīja valsts sekretārs Rinalds Muciņš, veselības ministra amatā bija Ingrīda Circene] jau iepriekš neatlaidīgi informējusi par finanšu situāciju, taču ne slimnīcas uzdevums ir tālāk iet uz valdību un prasīt naudu,» saka S. Zvidriņa. «Par stradiņu vadību es arī pašlaik nevaru teikt neko sliktu, visi ir ieinteresēti situāciju sakārtot.»

Par privāto – neko nezina

Ne K. Plūmi, ne N. Štālu valsts sekretāre personīgi ļoti tuvu nepazīst, taču tieši viņa abus uzrunājusi valdes locekļu amatiem slimnīcās. S. Zvidriņa Neatkarīgajai apgalvo, ka nav zinājusi, ka N. Štālu ar kādu no VM vieno vai vienojušas radniecīgas saites (viņš ir bijušais veselības ministra biroja vadītājas Ingas Štālas dzīvesbiedrs, raksta Latvijas Avīze) un nekad ne viņam, ne arī kādam vispār savā profesionālajā darbībā nav jautājusi par privāto dzīvi. «Es saskaņā ar likumu to nemaz nedrīkstu darīt,» uzsver S. Zvidriņa. «Redziet, CV to neraksta. Es vērtēju cilvēka pieredzi, atsauksmes par viņa darbu. Latvija ir ļoti maza, un mēs bieži varam atrast radniecīgas saites.» Informāciju un atsauksmes par abiem valdes locekļu kandidātiem vācis tieši ministra birojs, un, kā jau minēts, ministra biroju vada N. Štāla bijusī dzīvesbiedre Inga Štāle. «Tur nav tiešas pakļautības, neuzskatu, ka tam šajā gadījumā ir nozīme. Svarīgākais, kā viņš pierādīs sevi darbā,» saka S. Zvidriņa. Savukārt uz jautājumu, kāpēc viņa vēl pirms aiziešanas atvaļinājumā (nākamajā dienā pēc būtiskām izmaiņām slimnīcu valdēs) nesniedza skaidrojumu sabiedrībai, valsts sekretāre atbild, ka atvaļinājums bijis sen plānots, bet kavēties ar slimnīcu valdēm nav varēts ne mirkli.