Lielākā daļa jeb 93% respondentu atzīst, ka, vadot automašīnu, ir pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu, turklāt katrs ceturtais to dara regulāri, taču Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošā informācija liecina, ka ātruma pārsniegšana vien 0,2% gadījumu ir bijusi par iemeslu ceļu satiksmes negadījumam.
SEB bankas, draugiem.lv, Valsts policijas un Drošas braukšanas skolas veiktajā pētījumā gandrīz puse jeb 42% atzinās, ka pārsniedz ātrumu līdz 10 km/stundā, 5% atzīst, ka nācies pārsniegt atļauto ātrumu 20 līdz 50 km/stundā robežās un 1% pārsniedz atļauto ātrumu par vairāk nekā 50 km/stundā. Tikai 7% no aptaujātajiem ir atbildējuši, ka nekad nav pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu. Tiesa, atļautā ātruma pārkāpumi nav biežākie avāriju iemesli. Aptuveni 12% gadījumu ceļu satiksmes negadījumu iemesls 2013. gadā bija nepareiza ātruma izvēle, kas nozīmē, ka vadītājs atļauto ātrumu nav pārkāpis.
Taču satraucošs ir fakts, ka nepilna trešdaļa (33%) autovadītāju pirms auto vadīšanas ir kādreiz lietojuši alkoholu, narkotikas vai citas apreibinošās vielas, 7% no tiem, pārkāpjot likuma atļautās normas, un 26% likuma atļautās normas robežās. 67% norāda, ka nekad nav braukuši reibumā.
CSDD dati liecina, ka vadītāju alkohola reibumā izraisīto ceļu negadījumu skaits ar katru gadu samazinās. 2001. gadā alkohols bijis par iemeslu 701 avārijai ar cietušiem un 111 negadījumiem ar letālām sekām, bet 2014. gadā bijuši 204 negadījumi ar cietušiem un 26 bojā gājušie.
Tomēr kopējais ceļa negadījumu skaits, tai skaitā ar cietušiem un bojāgājušiem pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis.
Aptauja arī liecina, ka gandrīz divas trešdaļas autovadītāju lieto drošības jostas, 18% piesprādzējas, tikai sēžot automašīnas priekšējā daļā – vadītāja vai blakussēdētāja krēslā, bet nesprādzējas atrodoties automašīnas aizmugurējos sēdekļos. 11% respondentu norāda, ka vispār nelieto drošības jostas. Savukārt pārvadājot bērnus augumā līdz 150 cm ar automašīnu, lielākā daļa (64%) vienmēr lietojot bērnu sēdeklīšus vai speciālos paliktnīšus, atbilstoši bērna svaram un vecumam. Tomēr katrs trešais automašīnas vadītājs to nedara vai dara dažreiz.
«Smagie ceļa negadījumi ar traģiskām sekām pērn un šī gada sākumā liek aizdomāties, kas notiek autovadītāju prātos? Tāpēc mēs ierosinājām šo aptauju, kura savā ziņā ir spoguļattēls notiekošajam uz ceļiem. 42% aptaujāto norāda, ka galvenais iemesls traģiskajām avārijām ir satiksmes dalībnieku attieksme, tajā skaitā attieksme pret automašīnas tehnisko stāvokli. Aptaujā vairāk nekā puse respondentu apliecina, ka ikdienā brauc ar automašīnām, kuru vecums pārsniedz 11 gadus, turklāt 20% respondentu, pērkot lietotus auto, nepārbauda to izcelsmi, kā rezultātā nevar būt pārliecināti, kā auto reaģēs neparedzētā situācijā. Tāpat katram automašīnas vadītājam regulāri būtu jāpārbauda automašīnas tehniskais stāvoklis – riepu atbilstība saķerei, gaismas un bremžu darbība, taču 18% respondentu atzīst, ka to veic reti vai tikai dodoties uz tehnisko apskati,» norādīja SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.
Kopš februāra vidus CSDD un Valsts policija uz Latvijas ceļiem kopīgi veic automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudes, ziemas periodā īpašu uzmanību pievēršot to riepu stāvoklim, stāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Agnese Korbe. Pārbaudēs secināts, ka 15% vieglo auto konstatēti defekti, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību, piemēram, noteikumiem neatbilstošs riepu protektoru dziļums. Ziemā minimālais atļautais protektora dziļums ir 4 mm, bet reida laikā konstatēts, ka atsevišķi autovadītāji brauc ar gandrīz pilnīgi plikām riepām – protektoru dziļums bija vien 0,35 mm. Kopumā nepietiekams riepu protektoru dziļums bija 55 automobiļiem. Savukārt viens kravas auto brauca bez riteņa, kas, pēc autovadītāja teiktā, visticamāk, esot kaut kur nokritis iepriekšējā dienā.
Vairāk nekā 60 vieglajiem auto bija neatļauti uzstādītas ksenona lampas, kas apžilbina ne tikai pretī braucošos, bet arī priekšā braucošo transportlīdzekļu vadītājus. Kopumā reida laikā tika pārbaudīti 1259 transportlīdzekļi.
Viedoklis
Normunds Krapsis, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks:
– Vairāki pagājušajā gadā notikušie ceļu satiksmes negadījumi iezīmējuši būtisku tendenci – daudzos no tiem bojā gājuši tieši pasažieri, kuri nebija piesprādzējušies. Dažos īpaši traģiskos negadījumos secinājām, ja pasažieri būtu lietojuši drošības jostas, visticamāk tie nebūtu miruši. Aptaujas rezultātos redzams, ka nozīmīgs skaits respondentu drošības jostas nelieto vispār vai lieto tikai priekšējos sēdekļos, tomēr notikušie nelaimes gadījumi parādīja, cik būtiski jostas lietot arī pārējiem pasažieriem. Tas pats attiecas uz pareizu bērnu pārvadāšanu. Katrs trešais respondents ignorē šo normu, pakļaujot draudiem bērna veselību un reizēm pat dzīvību. Lai notiktu nelaime, nereti pietiek pat ar nelielu triecienu, taču no tā varam izvairīties, ievērojot šos noteikumus.
Ceļu satiksmes negadījumu iemesls, pārkāpjot noteikumus (CSNg skaits, %)
(Avārijas iemesls)
55,9 Nenoskaidrots pārkāpums
11,7 Nepareiza ātruma izvēle
7,1 Nepārliecināšanās par ceļu satiksmes drošību (neuzmanība)
3,7 Krustojuma pārbraukšanas noteikumu neievērošana
2,8 Ceļa zīmju neievērošana
2,4 Drošas distances neievērošana
1 Gājēju pāreju šķērsošanas noteikumu neievērošana
1 Kustības atpakaļgaitā noteikumu neievērošana
0,2 Ātruma pārsniegšana
14,2 Cits iemesls
Iedzīvotāju uzskats par janvāra traģisko avāriju iemesliem:
Braukšanas ātrums - 13%
Autovadītāju braukšanas iemaņas - 16%
Ceļu stāvoklis - 29%
Satiksmes dalībnieku attieksme - 42%
Avots: CSDD, SEB banka