Savickis: "Latvijas Gāzes" sadalīšana nav jāsasteidz
AS "Latvijas Gāze" (LG) sadalīšana nav jāsasteidz, uzskata LG līdzīpašnieka "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis.
Viņš uzskata, ka gāzes tirgus liberalizācijas steidzināšana ir apzināta rīcība, lai bojātu Latvijas attiecības ar Krieviju un tās kompāniju "Gazprom", vai arī, lai atturētu potenciālos pircējus no LG akciju iegādes, jo neviens investors nevēlēsies investēt kompānijā, kurai gaidāmi tiesu darbi.
Ieinteresēti tajā esot gan citi iespējamie kompānijas pircēji, kuri vēlās samazināt akciju cenu, vai arī Rietumvalstis, tostarp ASV, kas vēlas sanaidot Eiropu ar Krieviju.
Savickis uzsvēra, ka LG akcionārs "Gazprom" vienmēr esot ievērojis Latvijas intereses, investējis Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, diagnostikā u.c.
Kā ziņots, Valdība šodien skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto ziņojumu par dabasgāzes tirgus liberalizāciju.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau pagājušajā nedēļā aicināja ministrus skatīt šo jautājumu, jo, pēc viņas teiktā, informatīvajā ziņojumā ietverta ar koalīciju saskaņota informācija. Tā kā EM informatīvo ziņojumu iesniedza pārāk vēlu un ministriem nebija laika iepazīties ar tā saturu, valdība tomēr nolēma uz nedēļu atlikt šī jautājuma izskatīšanu.
Valdības dokumentu vietnē "eportfelis" pieejamais iepriekš sagatavotais Ministru kabineta sēdes protokollēmums pagaidām paredz atbalstīt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu ar 2017.gada 3.aprīli. Protokollēmumā minēts, ka 2016.gadā tiks izveidota "Latvijas Gāzes" māsassabiedrība, kuras rīcībā būtu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra.
Paredzams, ka valdības sēdē piedalīsies arī AS "Latvijas Gāze" pārstāvji, kas iepriekš pārmeta Ekonomikas ministrijai, ka tā nav iesaistījusi "Latvijas Gāzi" sarunās par gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju, kā arī gāzes koncerns nav ticis informēts par gāzes tirgus liberalizācijas gaitu.
Uzņēmums norāda, ka tikai "Latvijas Gāzes" akcionāru sapulce var lemt par koncerna reorganizāciju, turklāt tikai tad, ja šādu lēmumu pieņem ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem akcionāriem. 2014.gada 31.decembrī Latvijas valstij piederēja 117 no 39 900 000 "Latvijas Gāzes" akciju, līdz ar to koncerna vadība uzskata, ka valstij nav tiesību vienpersoniski pieņemt lēmumu par "Latvijas Gāzes" reorganizāciju visu akcionāru vārdā.
Tāpat "Latvijas Gāzes" vadība norāda, ka uzņēmuma reorganizācijas rezultātā izveidotas komercsabiedrības darbības sākšana, ja netiek apstrīdēts neviens ne akcionāru sapulces, ne arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums, ir iespējama ne ātrāk kā 2019.gada 1.jūlijā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aicinājusi EM sniegt juridisko izvērtējumu par "Latvijas Gāzes" iebildumiem saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju.
Kā ziņots, Saeima pērn martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim. Gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas Gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Savukārt "Latvijas Gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.
Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - "Latvijas Gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Reizniece-Ozola iepriekš atzina, ka, sadalot uzņēmumus, sākotnēji netiks mainīta "Latvijas Gāzes" īpašnieku struktūra, bet vēlāk varēs domāt par nodalītā uzņēmuma, kas nodarbosies ar pārvadi un uzglabāšanu, īpašumtiesību atsavināšanu. Ekonomikas ministre stāstīja, ka viņa gāzes tirgus liberalizācijas procesu ir pārrunājusi ar vairākām iesaistītajām pusēm, tostarp "Latvijas Gāzi", kas izrādījusi sapratni, ka uzņēmuma sadalīšana ir neizbēgama.
Jau ziņots, ka "Latvijas Gāzes" peļņa 2013.gadā bija 32,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro. Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā - 5,4%. Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".