Baldones novads noskaņots pret "Rail Baltica" plānojumu
Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sabiedriskās apspriešanas sapulcē Baldones novadā iedzīvotāji izrādījuši neredzētu aktivitāti, un vairums ir neapmierināti ar līnijas plānojumu, kas sašķel divus ciemus un ir bīstami tuvu radioaktīvo atkritumu glabātavai.
Baldones novada domes Attīstības nodaļas vadītājs Pauls Grants aģentūru LETA informēja, ka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kas šovakar notika kinoteātrī "Baldone", bijusi neredzēti kupli apmeklēta, jo kinoteātra telpā, kurā ir 200 vietu, daudziem to nav pieticis un cilvēki stāvējuši kājās.
Grants skaidroja, ka, pēc viņa novērojumiem, kopumā iedzīvotāji bijuši noskaņoti konstruktīvi un lietišķi, tomēr viņu attieksme pret patlaban iecerēto plānojumu ir noliedzoša, jo, pēc plāna, dzelzceļa līnija sašķel divus Baldones novada vasarnīcu ciemus Misu un Sarmu, kur plānotās trases novietotas ļoti tuvu un iet pāri vairākām vasarnīcām.
Tas ietekmē ne tikai konkrēto zemes gabalu īpašniekus, bet novada infrastruktūru kopumā, jo tiek sadalīti ciemi, skaidroja Grants.
Tāpat Attīstības nodaļas vadītājs informēja, ka gan pašvaldību, gan iedzīvotājus satrauc tas, ka plānotā dzelzceļa līnija būs ļoti tuvu radioaktīvo atkritumu glabātavai "Radons", kas rada bažas par varbūtēju apdraudējumu.
Grants pauda, ka arī pašvaldības viedoklis ir līdzīgs, tāpat pašvaldība noskaņota atbalstīt iedzīvotāju iebildumus, kuri pašvaldības ieskatā esot pamatoti.
Viņš informēja, ka tuvākajā laikā šī dzelzceļa līnijas iecere un sapulcē izskanējušie argumenti tiks pārrunāti arī Baldones novada pašvaldībā un tā skaidros gan savu attieksmi pret projektu, gan plāno sniegt ieteikumus efektīvākam risinājumam.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
