PERIPĒTIJAS AP RAIL BALTICA: Kāpēc jāiekož Mārupes pirkstā?

Rail Baltica trases novilkšana cauri Mārupes novadam līdzinās košanai cilvēkiem pirkstos ar paskaidrojumu, ka tādas pašas sāpes un protestus izraisītu jebkurš cits trases novietojums.

Jau piecpadsmit gadus Rail Baltica trase bijusi kā rēgs, kas parādījies un pazudis gandrīz vai pusē Latvijas valsts teritorijas. Rēgs pakļāvies kopējai Latvijas iemītnieku modei pārcelties vai nu uz Rīgu, vai Pierīgu, pa kuras pļavām mīdījies regulāri. Nācis vai gājis rēgs varbūt Jelgavas, varbūt Valmieras vai tomēr Limbažu virzienā. Pēdējo pāris nedēļu laikā noticis kas ļoti svarīgs – rēgs pārvērties par bubuli un uzklupis Mārupes novada iedzīvotājiem vai vismaz pašvaldībai.

Lietišķi sakot, Rail Baltica trase ir iezīmēta kartē jau ar precizitāti līdz visiem īpašumiem, kurus trase kaut kādā veidā varētu ietekmēt. Šī karte ir sagraizīta atbilstoši pašvaldību robežām un katrs kartes gabals izsniegts attiecīgajai pašvaldībai, lai tā februārī vai martā sapulcina savus iedzīvotājus uz trases apspriešanu. Trases zīmēšanai bija nolīgta teritoriālās plānošanas firma Grupa93, kuras direktors Neils Balgalis piedalās jau sāktajā trases apspriešanā. Pati dramatiskākā šajā seriālā solās būt apspriešana Mārupes novadā. N. Balgalis izklāstīja Neatkarīgajai, kāpēc šai sērijai izvēlēts tāds un ne citādāks scenārijs.

Pie latviešu sakāmvārda par košanu pirkstos sarunas laikā nācās atgriezties ne reizi vien. Aplūkojot trases novietojumu Rīgas tuvumā, iezīmējās trīs pirksti jeb varianti, no kuriem neviens nav izpildāms bez sāpēm un nepatikšanām.

Variants numur viens – trase iet pa iespējami īsāko maršrutu ap Rīgu Baldones un Salaspils pusē, pasažieru ātrvilciens Latvijā pietur vienā vietā, Eiropas transporta kartē Rīgu laikam aizvieto tik ievērojama vieta kā Upeslejas. Tas būtu kodiens Latvijas tēlam un to pasažieru ērtībām, kuru ceļa mērķis ir Rīga vai Latvija. Labi, viņi pārsēžas vietējā vilcienā uz Centrālo dzelzceļa staciju varbūt ar ceļa turpinājumu uz lidostu Rīga. Ja tas būtu vilciens uz pašreizējā 1520 milimetru ceļa platuma, tad ES tam nedotu nevienu eiro. Ja uz Rīgas centru aiziet jaunā 1435 milimetru platuma sliedes, tad nav izdevīgas vietas, kur pārcilāt kravas starp vilcieniem uz dažāda platuma sliežu ceļiem saistībā ar Rīgas ostā ienākošajām un izejošajām kravām. Ja tādu vietu tomēr izveido, tad kravas jāstumj caur Centrālo staciju, kas būtu sāpīgs kodiens Rīgas pilsētas pirkstā: nē, to nevar.

Variants numur divi – trase ienāk Rīgas centrā pa Saulkrastu (Skultes) līnijas paplašinājumu. Tad nāktos atkost gabalu no Piejūras dabas parka un zemēm ap kanālu starp Daugavu un Ķīšezeru. Ātrvilciena gaita prasa slaidus lokus, tāpēc trasei vajadzētu daudz vietas, bet taču ne pāri Ķīšezeram – tas būt pārāk sāpīgs kodiens trases kopējā budžetā. Ar kravu pārvietošanu un pārkraušanu rastos līdzīgas grūtības kā pirmajā variantā.

Variants numur trīs – cilpa pie Rīgas, kur viens trases atzars kravām iet kā pirmajā variantā, otrs pasažieriem – cauri Mārupes novadam. No Lietuvas jeb visas Eiropas uz Latviju braucošo cilvēku laika patēriņš ceļā līdz Rīgas centram nepieaug, salīdzinot ar ceļu, pārsēžoties Upeslejās. Par Eiropas naudu izveidots dzelzceļš, kas nodrošina pa platajām un šaurajām sliedēm transportējamo kravu savienojuma vietu Saulkalnē un potenciāli ir pagarināms uz Rīgas brīvostu (ne cauri Rīgas lidostai, kā tagad domā mārupieši). N. Balgalis neliedzas, ka kodiens mārupiešu pirkstos tas būtu. Vai pietiks naudas šo pirkstu ārstēšanai, sākot ar īpašumu appirkšanu par pievilcīgu cenu? Diemžēl, bet citiem par laimi, naudas var izrādīties tik maz, ka labāk to netērēt Mārupes līkumam. Proti, vai izdosies divsliežu ceļu pie Rīgas sadalīt divreiz divsliežu ceļos?! Divsliežu ceļa spējas apkalpot pasažieru un kravu vilcienus ir jūtami lielākas par divu viensliežu ceļu spēju summu. Ja cauri Mārupei pa vienām sliedēm mēģinās dzīt ātrvilcienu, izveidot vietējo dzelzceļa satiksmi un ripināt kravas, tad var izrādīties, ka sliedes nespēj kalpot nevienam no šiem uzdevumiem. Viss sākas un beidzas ar košanu nevis pirkstos, bet ES naudas pīrāgā.

Variants nr. 1:

X – ES nedos naudu Krievijas platuma sliežu būvei no Upeslejām uz Rīgas centru un lidostu

X – pārsēšanās pasažieriem rada neērtības neatkarīgi no vilcienu sliežu platumiem

X – grūti, bīstami, neērti stumdīt kravas cauri Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai

X – Rīgas dzelzceļa tilta caurlaides spējas izsmeltas

X? – nav vietas kravu pārkraušanas laukumam

Variants nr. 2:

X – nedrīkst norakt kāpu zonu

X – grūti un dārgi pārvarēt ūdens šķēršļus

X – grūti, bīstami, neērti stumdīt kravas cauri Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai

X? – nav vietas kravu pārkraušanas laukumam

Variants nr. 3:

X! – vilciens sagrauj Mārupē jau ievilkto Rīgas guļamvagonu

X – var pietrūkt naudas, lai savilktu ap Rīgu darboties spējīgu dzelzceļa cilpu