Ieslodzītie – pat bez sākumskolas zinībām

Desmit gadu laikā ir krietni paplašinājies izglītības programmu piedāvājums Latvijas ieslodzījuma vietās nonākušajiem jauniešiem un pieaugušajiem.

Šīs iespējas gan izmanto mazāk nekā puse no ieslodzītājiem, un tikai neliela daļa pēc nonākšanas brīvībā turpina iesākto apmācību.

Patlaban Latvijā ir nedaudz pāri par četrarpus tūkstošiem ieslodzīto. Pirms desmit gadiem to bija par 40% vairāk. Samazinājumam ir divi iemesli – iedzīvotāju skaita kritums un arī grozījumi Krimināllikumā, kas vērsti uz mehānisku cietumnieku samazināšanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, piebilstot, ka iepriekšminētais īpaši atsaucies uz nepilngadīgo daudzumu – tas sarucis pat astoņkārt. Patlaban Cēsu audzināšanas iestādē ir vien 31 ieslodzītais, un tie, viņas vārdiem sakot, lielākoties ir «septiņpadsmitgadīgi slepkavas un varmākas» ar dažādām atkarībām. Līdz ar to mācības, ko nodrošina

12 pedagogi, šiem skolēniem ir krietni citādas nekā pirms dažiem gadiem – faktiski individuālas, bet daļai šo jauniešu, kam ir nopietnas emocionālās un garīgās problēmas, ir pa spēkam vien speciālās izglītības programmas. Uz deputātu jautājumu, kāpēc nelielai saujiņai noziedznieku vajag tik daudz skolotāju un atsevišķu iestādi, I. Spure norādīja, ka tie tiešām ir smagi ieslodzītie, nevis vienkārši problēmpusaudži. Drošības apsvērumu dēļ viņi tiek nodalīti no pieaugušo cietumiem, jo, esot plecu pie pleca ar lielajiem, vēl vairāk kriminalizētos. Šobrīd viņi tur atrodas līdz 21 gada vecumam, bet tiek plānots šo vecuma latiņu pacelt līdz 25 gadiem. Taču, ja apcietināto nepilngadīgo skaits kritīsies, tikšot domāts, kā pilnvērtīgāk izmantot Cēsu iestādes telpas (tajā paredzētas 160 vietas).

I. Spure akcentēja, ka patlaban ieslodzītājiem tiek piedāvātas 18 vispārējās izglītības programmas, no tām – piecas speciālās, kā arī 23 profesionālās un 52 neformālās un interešu izglītības programmas. Kā rāda izvēlētās programmas, daļa cietumos nonākušo nav ieguvuši ne vien vidējo, bet arī pamata un sākumskolas izglītību. Kopumā šā posma zinības apgūst 1238 pieaugušie, jaunieši un nepilngadīgie. Tomēr tie, kas piesakās mācīties, lielākoties dod priekšroku interešu izglītībai (717 ieslodzītie) un profesionālo iemaņu apguvei (680). Ir arī saujiņa tādu, kas nolēmuši studēt augstskolā (tas jādara par saviem līdzekļiem) – lielāku interesi izpelnījušās uzņēmējdarbības un jurisprudences programmas. Mācību process gan neesot tik vienkāršs: saziņa galvenokārt notiek ar pasta sūtījumu palīdzību, bet dažkārt pārbaudījumu kārtošanai tiek izmantots arī Skype.

Vēl viena no izglītības sadaļām ir valsts valodas apguve, jo ap 60% cietumā esošo ir nelatvieši. Patlaban kursos mācoties 300, taču nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā plānots iesaistīt 500 jauniešu. Diemžēl trūkst pastāvīgu valsts apmaksātu kursu.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja uzsvēra arī personāla izglītošanas un atlases problēmas – Policijas akadēmijas likvidēšana smagi atsaukusies uz šo jautājumu. Tagad nākoties nereti pieņemt nesagatavotus cilvēkus un pašiem apmācīt jaunos darbiniekus.