Tieši pirms gada Rīgas Austrumu slimnīca informēja Veselības ministrijas (VM) vadību par finanšu situāciju slimnīcā.
Pēc tam, kad tarifi, pēc kuriem slimnīcām apmaksā sniegtos veselības pakalpojumus, Austrumu slimnīcai tika samazināti par ceturto daļu, sākās finanšu grūtības, kuras rezultējušās ar veselības ministra Gunta Belēviča skaļo paziņojumu par slimnīcas iespējamo maksātnespēju. Tarifus samazināja 2011. gadā, un kopš tā laika slimnīca strādā ar zaudējumiem, kuri nu jau sasnieguši 23,7 miljonus eiro.
Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga nepiekrīt veselības ministra paziņojumam, ka «slimnīcai ir visas maksātnespējas pazīmes [..], tagad jādara viss, lai nepieļautu slimnīcas slēgšanu». «Mums pašlaik nav neviena no maksātnespējas pazīmēm, jā, pašu kapitāls ir negatīvs, bet neviens maksātnespējas process ierosināts nav, un slimnīca turpina darbu,» skaidroja A. Slokenberga. Riski tomēr pastāv, jo slimnīcai ir kavētie maksājumi vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Jau pērn slimnīca VM vadību par problēmām detalizēti informējusi. «Šāda situācija nav radusies pēkšņi, bet veidojusies kopš 2011. gada, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi tika samazināti par 26 procentiem un slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas,» saka A. Slokenberga, kura tikai pirms pāris dienām kļuvusi par Latvijas lielākās slimnīcas vadītāju. Pirmais trauksmes gads bija 2011. gads, kurā zaudējumi bija 4,2 miljoni eiro. Zaudējumi veidojas, jo slimnīca veic vairāk darba, ārstē vairāk pacientu, nekā slimnīcai apmaksā Nacionālais veselības dienests. Tā, piemēram, 2011. gadā faktiski slimnīca veica darbu par deviņiem miljoniem eiro vairāk, nekā tai tika samaksāts. Vēl Rīgas Austrumu slimnīca uzņem un ārstē pacientus ar vissmagākajām veselības problēmām. «Pašlaik visas slimnīcas, neraugoties uz pacientu diagnozi, sarežģītību, finansē vienādi, taču uz mūsu slimnīcu tiek pārvesti smagākie gadījumi no visas Latvijas. Mūsu izmaksas šo smago pacientu ārstēšanai ir pat 10 līdz 15 reizes lielākas, nekā valstī noteiktais tarifs,» norāda A. Slokenberga.
Slimnīca ir veikusi visu iekšējo procesu pārskatīšanu, lai samazinātu izmaksas, bet iekšējās rezerves ir izsmeltas. Divu neatkarīgu auditoru ieteikumi konkrēti slimnīcas vadībai ir izpildīti, pārējās rekomendācijas prasa aktīvu darbību no kapitāldaļu turētāja, tas ir, ministrijas. A. Slokenberga saka: pašlaik tiek meklēti risinājumi un pirmais rezultāts jau esot – līgums par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu slimnīcai ir par pieciem miljoniem eiro lielāks. VM ar konkrētu risinājumu vēl nav nākusi klajā, taču saskaņā ar ministra teikto – papildu naudas prasīšana valdībai nenotikšot.