Dabas pārvalde iztirgo Gaujas parka kokus
Ar vēl plašāku vērienu turpinās Dabas aizsardzības pārvaldes mežizstrādes rūpals. Janvāra beigās ar sākuma cenu virs 200 tūkstošiem eiro paklusām izsolītas trīs jaunas cirsmas Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Tagad kopā ar pērnā gada beigās Lenčupes liegumā izcirsto – kopējā vides sargu apstrādātā platība «meža biotopu atjaunošanai» varētu sasniegt 280 hektārus.
Valsts meža dienests šai pseidozaļajā saimniekošanā iekšā nejaucas – tā esot īpašnieka darīšana. Faktiski vietējo iedzīvotāju cīņa par meža saglabāšanu ir cietusi neveiksmi. Jā, projekta īstenotāju sākotnējo ieceri eksperimentālos nolūkos daļēji izdedzināt GNP viņiem izdevās novērst. Taču koki no skaistā meža pazūd tāpat. Baļķvedēji kā atspoles braukā turp atpakaļ. Starpība vien tā, ka tagad ar tiem kāds brangi nopelna. Komersanti maksā par tiesībām izstrādāt cirsmas īpaši aizsargājamās teritorijā. Pelnu vietā birst eiro.
Jāvaicā, kāpēc šādam projektam jātērē Eiropas nodokļu maksātāju nauda, ja tas kā ikviens mežizstrādes pasākums spētu pašfinansēties ar uzviju. Dabas pārvaldes sabiedrisko attiecību cilvēks Andris Soms paskaidro, ka visa izsoļu nauda nonāk pa taisno valsts kasē. Agrāk aizsargājamās teritorijas patiešām tika finansētas no pašu saimnieciskās darbības, bet nu jau divus gadus šī kārtība ir atcelta, un koki dabas parkos nav jācērt tikai tālab, lai maksātu darbiniekiem algas. Tāda pati kārtība attiecas uz projektu finansējumu – to nedrīkst jaukt ar iestādes budžetu.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā atrodamo informāciju no jauna izsolītā krāja ir vairāk nekā 8000 kubikmetru. Taču patiesie apjomi varētu būt arī krietni lielāki, jo piemērojamais cirtes veids ir «cita cirte», kas apjoma ziņā faktiski netiek reglamentēta. Cērt, cik gribi, kaut vai visu – jo tradicionāli šis cirtes veids tiek lietots elektrolīniju un citu aizsargjoslu atbrīvošanai no apauguma.
Projektā meža biezību it kā bioloģiskos nolūkos plānots samazināt par 10%, taču vietējie iedzīvotāji lēš, ka jau izstrādātajās cirsmās patiesā intensitāte ir 40 līdz 60%, un tāda «dabas aizsardzība» viņu skatījumā nekam neder. Lielāki izcērtamās koksnes apjomi pieļauti arī Viestura Lārmaņa sacerētajā zinātniskajā pamatojumā, ko Dabas aizsardzības pārvalde iesniedza Valsts meža dienestam ciršanas apliecinājuma saņemšanai. «Koksnes izvākšana komerciālos nolūkos pieļaujama vienu reizi vienmērīgas izlases cirtes veidā, izvācot līdz 10% no sākotnējās krājas, ieskaitot ugunsdrošības joslās izņemtos kokus. Izvākto koku īpatsvars var būt lielāks, ja tas sakrīt ar nepieciešamību retināt mežaudzi, lai veicinātu zemsedzes un humusa slāņa izžūšanu (..)» Šai dokumentā arī izlasāms, ka Gaujas Nacionālā parka mežu apsaimniekot plānots ne tikai ar sabiedrības sašutumu izraisījušo dedzināšanas metodi. «Stāvošus nokaltušus kokus veido ar tā saucamo gredzenošanas paņēmienu. Stumbeņus veido, nozāģējot kokus tā, lai tā celms paliek pēc iespējas augstāks, sākot no aptuveni 3 m augstuma (citās valstīs ir izmantota arī koku spridzināšana, kas ir pieļaujama arī šajā gadījumā, ja tas ir iespējams).»
Jāatgādina, ka Eiropas Savienības un Latvijas valsts kopējais finansējums šim koku dedzināšanas, spridzināšanas, zāģēšanas un sapūdēšanas projektam Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā pārsniedz 800 000 eiro. Tas, protams, neskaitot valsts ieņēmumus no koksnes realizācijas.