Lemberga prāvā tiesai iesniedz strīdīgus materiālus

Šā gada pirmajā tiesas sēdē t.s. Lemberga prāvā paredzēts apspriest miljonāra Valentīna Kokaļa iesniegtos materiālus, kurus viņš lūdz pievienot krimināllietai kā pierādījumus.

Iesniegtie materiāli ir tiešām vērā ņemami, jo to vērtība šoreiz būs saprotama ne tikai šauram zinātāju un speciālistu lokam, bet arī plašākai publikai. Proti, V. Kokalis tiesai iesniedza Viļa Selecka grāmatas Ēnas pār Ventspili manuskriptu, vairākas Ventspils mēra Aivara Lemberga karikatūras, kā arī dažu dokumentu kopijas, kuras apstiprinot kādreizējā Saeimas deputāta Igora Bukovska saistību ar Ventspils naftu. Jāatgādina iepriekš rakstītais, ka deputāts I. Bukovskis jau 1994. gadā Saeimas izmeklēšanas komisijā ziņoja par Ventspils naftas valdes locekļa V. Kokaļa interešu konfliktu sakarā ar to, ka naftas pārkraušanas atlaides saņem SIA Puses, kuras līdzīpašniece ir V. Kokaļa sieva.

Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inese Auniņa Neatkarīgajai apstiprināja, ka V. Kokalis tiesā ir iesniedzis grāmatas Ēnas pār Ventspili manuskriptu un aptuveni piecas kopijas no laikrakstā Diena publicētajām karikatūrām, kurās attēlots A. Lembergs, kā arī dažu dokumentu kopijas. Iesniegtos materiālus viņa sīkāk raksturot nevarēja, jo tie esot ieslēgti tiesneša Borisa Geimana seifā, bet pats tiesnesis devies atvaļinājumā. Viedokļus par šo papīru pievienošanu krimināllietai tiesa paredzējusi uzklausīt 18. janvārī.

Pierādījums ir.

Bet kam?

Pagājušā gada pēdējā tiesas sēdē tā dēvētājā Lemberga lietā V. Kokalis turpināja atbildēt uz Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa jautājumiem. Vaicāts par veidiem, kā V. Kokalis saņēmis peļņu no SIA Puses, miljonārs pēkšņi atminējās par V. Selecka grāmatu Ēnas pār Ventspili: "Nu, lai jums būtu skaidrs, es nezinu, šobrīd man iesniegt vai neiesniegt, man te ir tādi materiāli par visu Ventspili, par visām shēmām, par visām firmām, kā kur sadalījās, kur nesadalījās. Bija savā laikā tāda Viļa Selecka grāmata Ēnas pār Ventspili. Te ir visi, kā tas gāja. Var būt, ka es varu pievienot tādu. Ja Lembergs lūdza pievienot lietas materiāliem tur no avīzēm, tad šī grāmata tāda diezgan slavena. Es par viņu samaksāju 100 tūkstošus (nenosauc valūtu) savā laikā, lai viņu neizdotu. Vēl 100 tūkstošus (nenosauc valūtu) par otru, lai izdotu tikai labu grāmatu."

Lai gan ierasta prakse žurnālistikā ir neveiklus cilvēku izteikumus nedaudz pielabot, lai tie lasītājam būtu baudāmi, šajā gadījumā Neatkarīgajai jācitē precīzs V. Kokaļa teiktā atšifrējums, jo miljonārs jau izteicis laikrakstam pretenzijas (50 000 latu apmērā) saistībā ar to, kā sākotnēji saprasti viņa izteikumi par pornofilmu Katrīna Otrā.

Tikmēr grāmatas autors, bijušais Augstākās padomes deputāts, vēsturnieks un literāts Vilis Seleckis Neatkarīgajai kategoriski noliedza, ka būtu devis V. Kokalim vai kādai citai personai savas grāmatas manuskriptu vai kā citādi uzticējis tiesības ar to rīkoties. V. Seleckis arī kategoriski noliedza jebkādu pazīšanos ar V. Kokali un to, ka no V. Kokaļa jelkad būtu saņēmis finansējumu.

Nemaz nav pazīstami

Rūpīgi izlasījis V. Kokaļa tiesas priekšā teiktā atšifrējumu, V. Seleckis izsaucās: "Ar Kokali neesmu pazīstams, nekad neesmu ticies, nekad no viņa ne latu, ne dolāru neesmu saņēmis. Ar Kokali man nekādu darīšanu nekad nav bijis. Par to, kas notika ar šīm grāmatām, ir cits stāsts. Ar Kokali ne vienā, ne otrā gadījumā, par ko viņš runā tiesas zālē, neesmu ticies. Var jau būt, ka grāmatas tapšanas gaitā man vajadzēja arī ar Kokali aprunāties. Viņš savulaik bija Ventspils pilsētas prokurors, piedalījās Ventspils uzņēmumu veidošanā un acīmredzot no tā arī uzkrāja savu pamatkapitālu. Man nekad ar Kokali nav bijušas nekādas darīšanas. Kur nu vēl naudas darīšanas! Tie ir pilnīgi meli."

Lai gaisinātu jelkādas šaubas, V. Seleckis Neatkarīgajai uzrādīja līgumu starp viņu kā toreizējo izdevniecības Vērmaņparks direktoru un valsts uzņēmuma Ventspils transporta ekspedīcija direktora vietas izpildītāju Anatoliju Samonovu par grāmatas sarakstīšanu un izdošanu. Līgumam pievienota arī izdevumu tāme, kurā skaidri un gaiši atšifrētas visas ar grāmatas tapšanu saistītās pozīcijas un norādīta kopējā summa – 4690 latu.

Kā iegūts manuskripts?

Tā kā V. Kokalis tiesai, iesniedzot grāmatu Ēnas pār Ventspili, apgalvoja, ka viņš iesniedz šī grāmatas manuskriptu, Neatkarīgā V. Seleckim vaicāja, kā tas varēja nonākt miljonāra rīcībā. "Ja viņa rīcībā ir manuskripts, tad tā lieta ir pavisam interesanta. Darba tapšanas gaitā 1996. gada novembrī izdevniecībā Vērmaņparks, kura atradās Latviešu biedrības namā, vienā no istabām pēkšņi pazuda viens pusgatavs manuskripta eksemplārs. Šis manuskripts bija nozagts šā vārda pilnā nozīmē. Protams, ja ir runa par šo manuskriptu. Taču citu manuskriptu es nevaru iedomāties, jo nevienam nekad manuskriptus neesmu devis. Tādējādi sanāk, ka Kokalis jau tolaik ir rūpīgi sekojis līdzi, kas šai grāmatā tiek rakstīts. Sanāk, ka viņš vai arī viņa uzdevumā kādi cilvēki ir šo nejaucību paveikuši un viņš tagad var ar šo manuskriptu lielīties," skaidroja V. Seleckis.