Vēl nedaudz jāpagaida, un klusā vietā Beverīnas novadā patvēruma māja grūtniecēm un viņu mazuļiem būs sagatavota topošo māmiņu uzņemšanai.
Ne visas sievietes, kuras ieņēmušas bērnu, tiek lolotas savā ģimenē. Visbiežāk – viņām tādas nemaz nav. Ja netiks dots kaut īslaicīgs patvērums, kur viņa ar jaundzimušo ies, ko darīs? «Aborts ir nelaimīgs solis un nav risinājums,» uzskata vecmāte Rudīte Brūvere, kura ir patvēruma mājas idejas dzinējspēks. Viņai jau zvanīts no Rīgas taujāts, vai var paņemt divas grūtnieces – vienai 16, otrai 14 gadu. Līdzīgi jautājumi uzklausīti arī pērn.
Viņa norāda, ka būtiski ir ne vien izveidot, bet arī uzturēt patvēruma māju, tāpēc nepieciešami pastāvīgi ziedotāji. Kamēr nebūs iegūti līdzekļi vismaz sešu mēnešu ilgam periodam, ir pāragri uzsākt darbu.
Vai šādu māju Latvijā maz vajag? Rudīte Brūvere ir pārliecināta, ka vajag gan. Līdzīgā projektā četru gadu laikā jau palīdzēts 38 jauniņām meitenēm, un gandrīz visas no viņām ir iemācījušās dzīvot patstāvīgi. Kopā ar saviem bērniem. Viņām īstajā brīdī bija nepieciešams atbalsts, lai atspertos turpmākajai dzīvei. Un viņas to saņēma.
Palīdzēt, atbalstīt un izglītot
Patvēruma mājas ideja aizsākās 2003. gadā, Rudītei Brūverei un Irēnai Bindemanei izveidojot biedrību Ģimenes šūpulis. Biedrības misija ir ne tikai sniegt patvērumu pamestām grūtniecēm, bet arī piedāvāt vietu ģimenes dzemdībām un izglītot jauniešus, vecmātes un topošos vecākus. Beverīnas novadā Kauguru pagastā biedrībai tika uzdāvinātas lauku mājas Jaunpalejas, kas desmit gadu laikā ir atjaunotas lielākoties pašu spēkiem. Mājas vienā daļā ir iekārtota ģimenes dzemdību vieta, kas paredzēta ikvienai ģimenei, kurā mazulis ir plānots, bet senās ēkas augšstāvā ir sagatavotas istabiņas sešām grūtniecēm, kuras tur varēs dzīvot vēl pusgadu pēc bērna piedzimšanas.
Tās visbiežāk ir nepilngadīgas meitenes, augušas internātskolās un ģimeniskas attiecības nav piedzīvojušas. Patvēruma mājā meitenēm būs jāiemāca rūpēties par savu bērnu, viņām jāapgūst nepieciešamākās ikdienas prasmes, pat putras vārīšana, un, jā, arī ravēšana, stādīšana, drēbju un grīdu mazgāšana. Šī nebūs pansija, kurā meitenes dzīvos pie visa gatava. Viņām netiks dota mājvieta uz tik ilgu laiku, lai iegūtu, piemēram, profesiju. Starp citu, pēc patvēruma mājas atstāšanas jaunajām māmiņām tiek piedāvāta iespēja mācīties profesionālās izglītības iestādē, un mazulis tur nav šķērslis. Savukārt tās, kuras māk sevi un bērnu apkopt, varēs kopā īrēt dzīvokli un viena otrai palīdzēt, bet citām laukos tiek meklētas audžuģimenes.
Līgums ar sirdsapziņu
«Māja ir, cilvēki, kas strādās ar meitenēm, ir, bet naudas fonds pagaidām nav pietiekami liels. Pašvaldības kaut ko piemaksās, bet nezinām, kad būs, cik būs,» skaidro Rudīte Brūvere. «Tāpēc gaidām 500 pastāvīgos ziedotājus, tie ir cilvēki, kas apņemas ziedot katru mēnesi, cik var. Kaut piecus vai desmit eiro. Tā, lai pašam nepietrūkst. Un tieši tāpēc, ka pašam nepietrūks, viņš to var darīt gadiem. Mēs zināsim, ka ar šo summu varam rēķināties. Tāda situācija nevar būt, ka darbiniekiem nav, ko algu samaksāt.» Pašlaik aprēķināts, ka gadā vajadzīgi 38 000 eiro. Rudīte Brūvere sola saimniekot taupīgi, jo kopā ar lauku māju biedrībai tika uzdāvināta arī zeme – 1,44 hektāri. Ziedotāji sarūpējuši siltumnīcu ar visu inventāru. Daudz ko varēs izaudzēt pašu spēkiem.
Ikmēneša ziedojums ir līgums tikai ar savu sirdsapziņu, neviens to nepārbaudīs un nedzenās rokā – sak, maksā ragā, tu šomēnes nokavēji! «Lai sabiedrība ierauga, ka var piedalīties vēl nepiedzimušo sabiedrības locekļu uzturēšanā, jo nezinām, kas no katra cilvēka izaugs. Mēs nedrīkstam pateikt – ā, šis bērns nav vajadzīgs, jo piedzimis tādai meitenei un tēvs nav zināms. Tas būtu ārkārtīgi aroganti. Slaveni cilvēki, mākslinieki, zinātnieki, komponisti – daudzi dzīvojuši ļoti drūmos apstākļos. Ja viņu vecāki būtu domājuši – nu, nē, bērns mūsu dzīvē neiederas –, tad viņu nebūtu. Arī mūsu kultūras tad nebūtu,» Rudīte Brūvere formulē patvēruma mājas ideju.
Darīt, nevis runāt
Ko var pārmest bērniem, kas gaida pasaulē nākam savu bērnu? Astoņu bērnu mamma Rudīte Brūvere vērtē, ka nepilngadīgas grūtnieces meklējušas cilvēcīgas attiecības, kādu nav bijis ģimenē. Viņa daudz domājusi par to, kāpēc cilvēkiem, kuri ļoti vēlas mazuli, viņš nepiesakās. Savukārt tiem, kas nav gatavi bērna audzināšanai, viņš nāk pasaulē.
«Tas nozīmē, ka šis bērns ir dāvāts apkārtējai sabiedrībai. Ja neseko tūlītēja palīdzība, kaut vai regulāra ziedojuma izteiksmē, vai praktisks atbalsts, tad nevajag meitenēm teikt, ka aborts ir slikts. Tāpēc mēs te strādājam, tāpēc dodam patvērumu, jo zinām, ka aborts ir pavisam nelaimīgs solis un nav risinājums. Jaunā meitene vai arī iekšēji nepieaugusi sieviete – ja viņai nekas cits nešķiet iespējams, tikai aborts, tad viņa ielaiž nelaimi savā dzīvē. Viņa ir aicinājusi nāvi savā dzīvē, aizsūtot dzīvībiņu projām. Gribam cilvēkus pamudināt – kaut ar mazumiņu katrs varam izdarīt kaut ko, lai kādam būtu iespējams dzīvot. Pats svarīgākais dzīvē ir attiecības, tāpēc jau cilvēki ir viens otram doti. Var domāt: nu labi, ir tie pamestie bērni un negribētās meitenes grūtnieces, un mēs visžēlīgi pievērsīsimies viņām. Nē, ja dodam otram, paši kļūstam bagātāki un iegūstam pieredzi, kas bez šīs palīdzēšanas tāda nebūtu.»
Rudīte Brūvere vēlas pateikt, ka, ļaujot cilvēcīgi atnākt pasaulē sabiedrības atstumta bērna bērnam, viņi iegūst citu pieredzi un var to nodot tālāk. Ir svarīgi pārtraukt bēdīgas nolemtības ķēdīti, lai neizdevusies dzīve neturpinātos nākamajā paaudzē.
AICINĀJUMS PALĪDZĒT
• Par ziedošanas iespējām var izlasīt – http://www.gimenes-supulis.lv/lv/.
• Ziedojumus var adresēt:
Biedrība Ģimenes šūpulis
Reģ. nr. 40008077466
Bankas konts: AS Swedbank
Konta nr. LV42HABA0551005675701 S.W.I.F.T. HABALV22
(ziedojuma mērķis – Patvēruma mājai)