Laikapstākļiem kļūstot siltākiem, visā valstī jau atkal ir atsākušies pirmie kūlas ugunsgrēki, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste portālam nra.lv stāsta- neskatoties uz to, ka „īstā dedzināšanas sezona” parasti sākas marta beigās vai aprīļa sākumā, reizēm pirmie kūlas ugunsgrēki jau var būt reģistrēti pat janvāra sākumā. Viss atkarīgs no laika apstākļiem.
Gribuste skaidro, ka kūlas ugunsgrēku skaits pēdējos gados krasi pieaug. Pagājušajā gadā, šādi aizdedzinot teritoriju, nodegušas 88 dzīvojamās ēkas, gājuši bojā divi cilvēki, bet cietuši seši. Kūlas dedzināšana arī nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, nelielus dzīvniekus, putnu ligzdas.
Turklāt bieži vien cilvēki ne tikai nodara bojājumus savam īpašumam- nereti tiek nodedzināts kaimiņa šķūnis, dārza mājiņa vai dzīvojamā ēka. Pērn, dedzinot kūlu, kopumā izdeguši apmēram 6 820 hektāri- no tiem teju 4 hektāri Latgalē.
„Kāpēc vajag dedzināt kūlu? Kūlas ugunsgrēks ir tieši tāds pats ugunsgrēks kā jebkurš cits. Ja, piemēram, gribam sakopt savu dzīvokli, mēs taču nepielaižam tam uguni. Tad kāpēc, ja vēlamies sakopt savu teritoriju, tā ir jāaizdedzina? Cilvēki bieži vien nesaprot, ka uguns nav paredzama un kontrolējama- nebūs tā, ka zāle mierīgi gruzdēs uz priekšu. Tā notiek tikai tad, ja zāle ir pāris centimetrus gara,” komentē VUGD pārstāve.
Tā kā ugunsdzēsēji uz notikuma vietu tiek izsaukti tikai tad, kad uguns jau vairs nav kontrolējama, neviens vainīgais, protams, neatzīstoties, informē Gribuste. Esot neskaitāmas situācijas, kad, ugunsdzēsējiem ierodoties notikuma vietā, ir personas, kas stāsta, ka tā jau ir bijis, kad viņi ieradušies un mēģinājuši pašu spēkiem ko dzēst. Esot ļoti grūti „noķert” un sodīt vainīgos- lai varētu kādu sodīt par dedzināšanu, ir jāpiefiksē tieši tas brīdis, kad pie pērnās zāles tikko tiek pielikts sērkociņš.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draudz sods no 280 līdz 700 eiro, savukārt par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām par šo noteikumu neievērošanu draud no 140 līdz 700 eiro liels sods.
VUGD pārstāve ziņo- nav taisnība, ka kūlu dedzina tikai laukos, jo arī pilsētā daudzi ar to nodarbojas, visvairāk Daugavpilī. Savukārt pērn vismazāk dedzināts Balvu, Alsungas, Baltinavas, Beverīnas, Mērsraga un Rucavas novados.