Ekonomikas ministrijā ir izstrādāta metodika Patērētās siltumenerģijas sadale un maksas aprēķināšana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas attiecas arī uz karstā ūdens cirkulācijas aprēķinu.
Turpmāk dzīvokļu īpašnieki, kuri būs izvēlējušies tiešo norēķinu kārtību, varēs izvēlēties visiem pieņemamāko metodikas variantu, jo tādi ir vairāki. Arī pārējiem nav liegts mainīt pašreizējo metodiku pret citu. Uzreiz jābrīdina, ka jebkurā gadījumā kopējais maksājums mājai nemainīsies, bet atšķirsies maksājums dzīvokļu īpašniekiem. Jo cirkulācija ir viens no pakalpojumiem, kas ietilpst maksā par siltumenerģiju. Ietaupījums būs varbūt tikai dažiem, bet citiem nāksies maksāt vairāk.
Neatkarīgajā ne reizi vien esam rakstījuši par karstā ūdens cirkulācijas maksu, kuras aprēķinā tiek izmantots pieņemts konstants lielums, jo, lai precīzi izmērītu tieši cirkulācijai patērēto siltumenerģiju, vajadzētu pārbūvēt jau esošos tīklus mājā un uzlikt papildu skaitītāju vai skaitītājus. Tāpēc Rīgā dzīvokļu īpašnieki rēķinos redz, ka viņiem tiek aprēķināta maksa par 0,1 MWh, kas naudas izteiksmē ir atkarīga no siltumenerģijas izmaksām konkrētajā laika periodā. Pašlaik maksa par ūdens cirkulāciju ir 6,33 eiro kopā ar pievienotās vērtības nodokli. Maksa par cirkulāciju nereti ir lielāka nekā maksa par karsto ūdeni, ja cilvēks ir patērējis tikai vienu kubikmetru mēnesī.
Agrāk Rīgā par siltuma zudumiem no katra nama dzīvokļa arī tika iekasēts konstants maksājums, bet to neaprēķināja tā kā tagad. Tie bija 1,77 lati no katra dzīvokļa. Mainoties tarifiem, šī summa vairs neatbilda reālajai situācijai. Tāpēc galvaspilsētā tika izstrādāta jauna metodika un norēķina kārtība par karstā ūdens cirkulāciju, par pamatu izvēloties siltuma daudzumu, nevis noteiktu naudas summu. Jau daudzus gadus patērētās siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens cirkulācijai mājai aprēķina pēc formulas Qcirk. = C x N, kur Qcirk. ir patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens cirkulācijai (MWh), C – konstants lielums, kas norēķina periodā neatkarīgi no sezonas mēnesī ir noteikts 0,1 MWh par vienu īpašumu, bet N – dzīvokļu īpašumu skaits.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders uzsver – lai kādu metodikas variantu izvēlētos, kopējais maksājums mājai nemainīsies. Ja mājas siltumenerģijas patēriņš pēc mājas kopējā skaitītāja bija, piemēram, 36,030 MWh, tad tur neko pielikt vai atņemt nevar. Nomainot metodiku, var mainīties maksājums dzīvokļu īpašumam, tas gan. Piemēram, ja kāds karsto ūdeni tērē daudz, viņš tagad maksā vairāk; ja cirkulācijas daļu pieskaitīs apkurei, tad par siltuma zudumiem, kas rodas cirkulācijas laikā, vienādi samaksās gan tie, kuri karsto ūdeni izlieto daudz, gan tie, kuri to taupa. Jo konkrētais variants paredz, ka cirkulācijas daļu sadalīs visiem dzīvokļu īpašumiem. M. Auders skaidro, ka cirkulāciju atsevišķi izdala tādēļ, lai maksājums būtu sabalansēts, lai tie, kuri karsto ūdeni lieto maz, maz arī maksātu.
Latvijā tiek izmantota 21 metodika, kā pašvaldībās aprēķina maksu par patērēto siltumenerģiju, tajā skaitā par karstā ūdens cirkulāciju. Tās līdz šim nebija centralizēti apkopotas. Tagad būs tikai daži varianti, piemēram, sadalīt apkures maksājumu uz īpašuma platību; sadalīt apkures un karstā ūdens cirkulācijas maksājumu uz īpašuma platību, atsevišķi maksājot par karstā ūdens apgādi; vasaras sezonā cirkulāciju sadalīt uz īpašuma skaitu; saglabāt līdzšinējo aprēķinu kārtību u. c. Tuvākajā laikā metodiku apstiprinās Ministru kabinetā un publicēs Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Pašlaik mājas pārvaldnieks nosaka, kādu metodiku aprēķinos izmanto, ja vien dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši citādāk. Ekonomikas ministrijā saka – dzīvokļu īpašnieki drīkst izvēlēties arī pavisam citu zinātniski pamatotu metodiku, bet tādu, lai pakalpojumu sniedzējs var aprēķināt patēriņu.