Jo ilgāka tiesvedība tā dēvētajā Lemberga lietā, jo lielāka kļūst Šveices advokāta Rudolfa Meroni ietekme uz politiskajiem procesiem.
To, ka varu dod ne tikai uzvara vēlēšanās vai augsts amats valsts pārvaldē, bet arī tiesības glabāt daudzu miljonu vērtu mantu, t. s. Lemberga prāvā apliecina R. Meroni piemērs. Par ietekmīgā mantas glabātāja statusa neaizskaramību Rīgas apgabaltiesā jau septīto gadu nemitīgi rūpējas četri prokurori, bet par ietekmi politiskajos procesos - R. Meroni kontrolēto uzņēmumu menedžeri un viņu ģimenes locekļi. Uz svarīgām sarunām par uzņēmējdarbības sfēru sadali R. Meroni pavada viens no Latvijā varenākajiem drošībniekiem - Satversmes aizsardzības biroja Iekšējās drošības daļas vadītājs Aigars Sparāns. Tā ir tikai R. Meroni ietekmes aisberga maliņa, kas kļuvusi redzama faktiski nejauši.
Juriss kā mūris
Jo ilgāka tiesvedība, jo ilgāks tiesiskais pamats būt par mantas glabātāju, jo pastāvīgāk un rezultatīvāk var atbalstīt plašsaziņas līdzekļus un to vai citu politisko strāvojumu, pārlapojot R. Meroni septiņu gadu garo mantas glabātāja karjeru, secina Neatkarīgā.
2007. gadā prokuratūra, izmeklējot tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu, arestēja mantu - 32 vienības dažādu uzņēmumu diezgan nesaprotamus aktīvus. Par mantas glabātāju prokurors Andis Mežsargs iecēla R. Meroni, un šo statusu viņš saglabā joprojām. Kopējā precīzā arestētā vērtība nav zināma un aresta brīdī netika fiksēta. Pats R. Meroni ir publiski izteicies, ka arestētās mantas vērtība aresta brīdī lēšama ap 100 miljoniem ASV dolāru. Kopš 2008. gada rudens R. Meroni liktenis ir Rīgas apgabaltiesas pārziņā. Daudzas personas t. s. Lemberga prāvā regulāri cenšas vērst tiesas uzmanību uz, viņuprāt, R. Meroni negodīgām darbībām un radītiem zaudējumiem, taču prokurori (visaktīvāk prokurors Juris Juriss) šveicieti aizstāv kā mūris.
Korupcijas riski
Visticamāk, aiz R. Meroni stāvošie ietekmīgie vīri liek mulst arī citām Latvijas amatpersonām, kad Neatkarīgā tām vaicā, vai valsts interešu vārdā R. Meroni nevajadzētu likt atskaitīties, kā manta tiek glabāta, vai R. Meroni tomēr nevajadzētu iekļaut valsts amatpersonu sarakstā un likt deklarēties, vai ar valsts pilnvarām apveltītā R. Meroni nekontrolētā darbība neizraisa korupcijas riskus.
No daudzām aptaujātajām amatpersonām vienīgais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pērnā gada jūnijā atzina, ka kontroles trūkums pār darbībām ar valsts uzticēto mantu paaugstina korupcijas riskus.
Tā kā KNAB likuma 7. pantā teikts, ka birojs «analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā», «izstrādā metodiku korupcijas novēršanai», Neatkarīgā lūdza KNAB izskaidrot, kādi korupcijas riski varētu būt saistīti ar arestētās mantas glabātāja darbību. J. Streļčenoks cita starpā skaidroja: «Korupcijas riska rašanās iespējas ir lielākas gadījumā, kad personai, kurai ir uzticēta vara, pastāv plaša rīcības brīvība lēmumu pieņemšanā. Papildus informējam, ka par koruptīvu rīcību uzskatāmas darbības, par ko ir paredzēta kriminālatbildība gan valsts amatpersonām (piemēram, par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu), gan privātpersonām (piemēram, par neatļauta labuma pieņemšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu).
Piemēram, ja arestētās mantas glabātājam ir precīzi noteikti pienākumi un atbildība un nepastāv izvēles iespējas, jo viņa darbību stingri uzrauga procesa virzītājs, tad personiskās iedzīvošanās risks, visticamāk, ir ļoti zems. Savukārt situācijās, kad pastāv plaša rīcības brīvība, ko neierobežo noteiktas prasības, persona var brīvi rīkoties, patvaļīgi interpretējot izvirzītos nosacījumus, tad negodprātīgas rīcības riska iespējamība ir augstāka. Tomēr šādus apgalvojumus nekādā veidā birojs nevar attiecināt uz kādu konkrētu procedūru vai krimināllietu, ko birojs nav pilnvērtīgi izvērtējis.»
Meroni nekas neapdraud
Pērn Neatkarīgā vaicāja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, vai atbilstoši likumam Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nebūtu taisnīgi, ja valsts amatpersonu sarakstā tiktu iekļauts arī daudzu miljonu vērto valsts arestēto aktīvu glabātājs R. Meroni.
No I. Pētersones tika saņemta izvērsta atbilde - likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā skaidrojums, bet, atbildot uz jautājumu par R. Meroni statusu, I. Pētersone cita starpā norādīja: «Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav oficiālas informācijas, kas liecinātu par R. Meroni amata atbilstību likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktajam valsts amatpersonas statusam.»
Lai tiktu skaidrībā, kādēļ procesa virzītājs t. s. Lemberga krimināllietā izrāda vienaldzību pret Šveices advokāta, šobrīd arī akciju sabiedrību Ventbunkers, Ventspils Tirdzniecības osta, Kālija parks un Latvijas Naftas tranzīts padomes priekšsēdētāja, kā arī akciju sabiedrības Ventspils nafta padomes locekļa R. Meroni darbībām arestētās mantas glabātāja amatā, neliekot viņam atskaitīties par septiņus gadus glabāto daudzu miljonu aktīvu stāvokli, Neatkarīgā vērsās pie Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones, cita starpā vaicājot, kādēļ Rīgas apgabaltiesa neuzskata par vajadzīgu iekļaut R. Meroni valsts amatpersonu sarakstā.
Atbildi sniedza Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte, norādot, ka Rīgas apgabaltiesai nav R. Meroni jāierindo valsts amatpersonu sarakstā, jo šveicietis nav tiesas darbinieks, kriminālprocesā tiesas uzdevums esot organizēt kriminālprocesa norisi saprātīgos termiņos un spriest tiesu, bet, tā kā arestētā manta nemaina īpašuma piederību, jo ir tikai nodota uz laiku glabāšanā, tad glabātājs ar mantu nerīkojas valsts vārdā, bet to vienkārši glabā.
R. Meroni mantas glabātāja statusu negrasās atņemt arī arestēto mantu glabāšanas iestāde Nodrošinājuma valsts aģentūra. Aģentūras pārstāve Ieva Rekšņa pērn Neatkarīgajai norādīja, ka viņas pārstāvētā iestāde glabājot tikai taustāmu mantu, par kuras glabāšanu regulāri tiekot gatavotas atskaites. Ar uzņēmumu aktīvu glabāšanu aģentūra nenodarbojoties.
Arī no Tiesu administrācijas Neatkarīgā saņēma atbildi, ka «rīcība ar arestēto mantu, t. sk. tās glabāšanas izdevumu segšana, neietilpst Tiesu administrācijas kompetencē».
Finansē politiķus un medijus
Neatkarīgā izpētīja, ka bagātīgus atalgojumus no R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem saņem politiķi, kuri pēc tam sponsorē politiskās partijas. Galvu reibinoši līdzekļi ieplūduši plašsaziņas līdzekļu projektos.
Atbilstīgi valsts amatpersonas deklarācijai par 2013. gadu, bijušais partijas Saskaņa un Reformu partijas politiķis, Ventspils domes deputāts Vladislavs Šafranskis no R. Meroni kontrolētajiem SIA Airtech saņēmis 15 000 latu, bet no SIA RAN Management - 9000 latu. Gan Reformu partijas valdes locekle Inga Antāne, gan V. Šafranskis saņēmis naudu arī no R. Meroni menedžeru pilnībā kontrolētās sabiedriskās organizācijas Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL).
Bagātīgu atalgojumu no R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem saņēmis cits mūžīgais Lemberga oponents, politiķis Aivis Landmanis. No Ventbunkera viņš saņēmis 47 900 latu, bet no Kālija parka - 36 000 latu.
Savukārt viņa brālis Ivars Landmanis, kurš Ventspils domes deputāts bija iepriekšējā sasaukumā, no Ventbunkera saņēmis gandrīz 20 000 latu, bet no BATL - 3000 latu. Visticamāk, šīs summas, salīdzinot ar citiem oponentiem, ir mazākas tāpēc, ka tās deklarētas par pusgadu, jo valsts amatpersonas pienākumus I. Landmanis beidza pildīt 2013. gada 19. jūnijā.
A. Landmanis 4600 eiro ziedojis Latvijas Reģionu apvienībai, viņa sieva Līva šai pašai partijai - 850 eiro, bet viņa brālis Ivars - 800 eiro. Iepriekš visi trīs Landmaņi ziedoja Reformu partijai: Aivis - 7500 latu, Līva - 4000 latu, bet Ivars - 1500 latu. Savukārt V. Šafranskis ziedojis Reformu partijai 8000 latu.
Ventbunkers valdes priekšsēdētājas Evas Ciniņas māsa Liene Anševica Reģionu apvienībai ziedojusi 6100 eiro. Savukārt Ventbunkers valdes locekļa Edgara Ciniņa pusbrālis Raimonds Kalniņš Reģionu apvienībai ziedojis 4400 eiro. R. Kalniņš strādā R. Meroni kontrolētajā a/s Ventspils Tirdzniecības osta pavisam necilā amatā - par projektu vadītāju.
SIA Airtech, kura naudu saņem no R. Meroni kontrolētā Ventbunkera, 2013. gada pārskatā sadaļā «Mediju pakalpojumi» norādījusi izdevumus - gandrīz 400 000 latu. Gadu iepriekš šim nolūkam tērēts 181 000 latu. Neatkarīgās aptaujātie mediju un sabiedrisko attiecību speciālisti visi kā viens atzina, ka 400 000 latu gadā «mediju pakalpojumiem» ir milzīga summa un par šādu summu sabiedrisko domu var pagriezt, «kādā virzienā vajag».