Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks lūdzis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) apturēt viņa darba izpildes novērtēšanu. KNAB paziņojumā presei raksta, ka, lai gūtu pārliecību par KNAB priekšnieka novērtēšanas procesa atbilstību KNAB likumam, kompetentām institūcijām lūgts sniegt atzinumu par KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšanas tiesiskumu, jo normatīvajos aktos nav paredzēta KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana.
Saskaņā ar KNAB rīcībā šobrīd esošo informāciju KNAB priekšnieka darba izpildi plānots veikt saskaņā ar noteikumiem par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu, kas izdoti saskaņā ar Darba likumu un Valsts civildienesta likumu, lai gan minētās tiesību normas paredz intelektuālā darba, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku un to, ka iestādes vadītāja darbību ne retāk kā reizi divos gados novērtē speciāla komisija.
Savukārt KNAB likums, kas ir speciālais likums attiecībā uz Darba likumu, vispār neparedz KNAB priekšnieka darba novērtēšanu.
Ņemot vērā minēto un 2011.gadā Augstākās tiesas secināto kādā lietā par speciālā likuma prevalējošo lomu pār vispārējiem valsts pārvaldes darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Ministru prezidenta ierobežoto pilnvaru apjomu, pastāv pamatotas šaubas, vai vispār ir veicama KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana.
Apšaubāma ir arī Ministru kabineta noteikumu attiecināšana uz KNAB priekšnieka novērtēšanu, jo speciālajā KNAB likumā nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt KNAB priekšnieka novērtēšanas kārtību.
Ievērojot minēto, Streļčenoks lūdzis Ministru prezidenti apturēt viņa darba izpildes novērtēšanu.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente 5.janvārī pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru informēja par lēmumu veidot KNAB priekšnieka ikgadējo darbības novērtēšanas komisiju. Skaidrojot šādu lēmumu, viņa uzsvēra, ka KNAB iesaistīšanās vairākos tiesvedības procesos nav uzskatāma par labas pārvaldības praksi, turklāt ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš iepriekšējā novērtējuma veikšanas.
Straujuma pauda uzskatu, ka komisijai, izvērtējot Streļčenoka darbu, būtu jāņem vērā tiesvedības procesi. Arī Kalnmeiers pauda, ka komisijai ir jāvērtē, cik liela ir amatpersonas atbildība.
Mēnesi vēlāk Straujuma paziņoja, ka, pirms veidot komisiju, viņa lūgs Streļčenoka darbību vispirms novērtēt sabiedriskajām organizācijām.
Streļčenoka darbības novērtēšanā īstenos tā saukto 360 grādu novērtējumu, kas ieviests valsts pārvaldē. Tas nozīmē, ka viedoklis par KNAB priekšnieka darbību tiks lūgts sabiedriskajām organizācijām, kas saistītas ar šo iestādi, piemēram, organizācijai "Delna".
Tas varētu prasīt aptuveni divas nedēļas laika, prognozēja premjerministre. Bet pēc tam tiks veidota ikgadējā KNAB priekšnieka novērtēšanas komisija, kurā izvērtēs viņa darbību, balstoties uz 2014.gada KNAB darbības rezultātiem un uzdevumiem, kas iekļauti KNAB darbības stratēģijā.