Turkmenistāna tagad tuva

Tautu draudzība pie reisa Ašgabata – Rīga pirmajā reisā atlidojušās lidmašīnas trapa © F64

Rīgu un Turkmenistānas galvaspilsētu Ašgabatu (Ašhabadu) tagad saista četrarpus stundu lidojums Turkmenistan Airlines izpildījumā.

Pirmais no Turkmenistānas pienākušais gaisa kuģis Boeing 737–700 piezemējās Rīgā plānotajā laikā pulksten 5.55 no rīta un pēc pāris stundām devās atpakaļ. Tā reizi nedēļā turpināsies līdz brīdim, kamēr turkmēņi saņems cerēto atļauju pagarināt reisu līdz Toronto Kanādā. Līdzīgi jau ilgāku laiku norit lidojumi Taškenta (Uzbekistāna) – Rīga – Ņujorka (ASV) un atpakaļ. Rīgas lidosta ir ļoti ieinteresēta saglabāt un nostiprināt starpkontinentālo reisu lidostas godu. Turkmenistānas reisa pasažieru sagaidītāju vidū bija lidostas valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Pirmajā reisā uz Rīgu bija atlidojuši daži desmiti cilvēku, kas pārstāvēja dažādus Turkmenistānas valsts pārvaldes līmeņus un nozares. Viņu uzdevums bija kopā ar atbilstošiem kolēģiem no Latvijas iestādēm apspriest jau iepriekš iezīmētus abu valstu sadarbības aspektus. Proti, sadarbībai ir izveidota Latvijas un Turkmenistānas starpvaldību komisija. Tajā savukārt ietilpst Transporta grupa. Tās vadītājs, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis lidostā sagaidīja Turkmenistānas autotransporta ministra vietnieku Orazu Hurtujevu.

Jaunā reisa atklāšana parāda, ka tiek pildītas norunas, kādas tika dotas abu valstu prezidentu vizīšu laikā. Kā zināms, vispirms 2012. gada septembrī Rīgā viesojās Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs, bet 2013. gada maijā atbildes vizītē bija devies Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidentu kontaktiem noteikti bija izšķirošā nozīme, kāpēc turkmēņi izvēlējās Rīgu par atbalsta punktu viņu gaisa ekspansijai. Tas, ko Turkmenistānas amatpersonas stāstīja Rīgas lidostā, atgādināja par tiem laikiem Latvijā, kad satiksmes ministrs šeit bija Ainārs Šlesers. Plāni tātad bija jauki, tikai to izpildei pietrūka resursu.

Turkmenistāna ar divarpus reižu lielāku iedzīvotāju skaitu un varbūt trešajām lielākajām gāzes atradnēm pasaulē var arī avio biznesā spēlēt citā līmenī nekā Latvija. Jauki, ka starp šiem līmeņiem neveidojas konkurence, bet savstarpēji izdevīga sadarbība.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais