Oficiāli Latvijas–Krievijas robežas ierīkošana turpinās, neoficiāli darbi buksē, jo pat nieka krūmu ciršanas saskaņošana ar Krieviju nevedas vienkārši. Pieņemot, ka Baltkrievijas 173 kilometri vismaz šobrīd lielas problēmas nevar radīt, primāri ir jānostiprina gar Krieviju vedošie 276 kilometri. Piepeši par to sākts runāt visaugstākajā politiskajā līmenī.
Nacionālās drošības padome – tātad ietekmīgākās valsts amatpersonas – pēdējā sēdē vienojusies pievērst austrumu robežas stiprināšanai lielāku uzmanību, bet vēl pirms tam konsultēties par palīdzību robežas caurumu lāpīšanā uz Amerikas Savienotajām Valstīm aizdevās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Vizīte bija sekmīga, stratēģiskais partneris viceprezidenta Džo Baidena personā kaut ko apsolīja, bet, ko īsti, netiek stāstīts. Ņemot vērā, ka šo problēmu cilā ārlietu resors, varbūt – diplomātisku sarunāšanu ar Krieviju, ka robeža jāsaved kārtībā. Nauda gan jau atrastos, jo šī ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības un NATO alianses ārējā robeža.
Neatkarīgā jau vēstīja par mūsu robežsardzes ierobežotajām spējām apkarot nelegālo zaļās robežas šķērsošanu. Pērn paņemts ciet rekordliels daudzums vjetnamiešu un vēl dažu citu tautību nelegāļu, kas liek domāt, ka rekordliels ir arī ciet nepaņemto skaits. Un, ja pāri tiek labākas dzīves kāri vjetnamieši, kāpēc gan lai līdzīgi neveiktos ļaundariem, teroristiem un visādiem citādiem zaļiem cilvēciņiem, kas labāku dzīvi mums grib atņemt. Turklāt abos virzienos. Jāatgādina, ka Beness Aijo, kurš jātiesā par aicinājumu gāzt Latvijas valsts varu, patvaļīgi atstājis valsti un it kā karo pret Ukrainu.
Pagājušās nedēļas nogalē uz Latvijas–Krievijas robežu bija aizdevies aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Klātienē konstatēt, kādā stāvoklī ir galvenā Nacionālo bruņoto spēku rezerve kara gadījumā. Kopā ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru tika apzinātas "ciešākas sadarbības iespējas, tādējādi stiprinot valsts drošību." Principā sadarbība jau īstenota līdz šim – kopīgu militāru mācību veidā, un arī robežsardzes virsnieki iziet apmācību Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Pašu robežu ministrs atzina par normālā stāvoklī esošu, taču skaidrs, ka jāturpina tās ierīkošana. Amatpersonas arī spriedušas, ka jāizvērtē uz austrumu robežas dienošo robežsargu skaits. Šobrīd viņu ir ap 1000. Papildu traucēklis armijas un robežsardzes sadarbībai ir vājais nodrošinājums. Robežsargiem bruņojumā joprojām ir vecas padomju ražojuma šautenes un pistoles. Fiziski un morāli novecojuši ieroči. Šobrīd izveidota starpresoru darba grupa, kurai šī problēma jāatrisina, – ieroču sistēmām jābūt vienādām. Par datumiem un izmaksām pagaidām gan runāt esot pāragri.
Aizsardzības ministrijas rezumējums vizītei uz austrumu robežas ir šāds: "Prioritārie uzdevumi valsts robežas drošības stiprināšanā ir 12 metru robežjoslas sakārtošana un aprīkošana ar nepieciešamo tehniku, robežsargu skaita palielināšana, atbilstošas materiāltehniskās bāzes nodrošināšana un NATO standartiem atbilstoša bruņojuma iegāde."
