Piena tirgus kļūst par globālu tirgu
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.
– Devalvācijas rezultātā Krievijas rubļa vērtība pret eiro gada laikā ir kritusies uz pusi. Importa preces, kas Krievijā 2013. gadā vēl bija pieejamas ikvienam, tagad maksā divreiz dārgāk, jo algas nav pieaugušas tikpat strauji. Tas neizbēgami ietekmē arī to Latvijas preču eksportu, kas netika iekļauts eksporta embargo sarakstā, piemēram, saldējumu…
– Pēdējā pusgada laikā spēles laukums mainās tik strauji, ka tam sekojam līdzi katru dienu. Paredzu, ka izmaiņas turpināsies arī nākamos mēnešus un neskaidrība par Krievijas rubli saglabāsies. Virziens, kurp virzās Krievijas rublis, ir pietiekami skaidrs. Visu 27 ES valstu eksports uz Krieviju bija ievērojams. ES ir lielākais piena ražotājs pasaulē. Turklāt nākamos piecus un desmit gadus tieši ES, bet, ja esam konkrēti, tad Eiropas ziemeļu daļa, būs reģions ar lielāko piena ražošanas izaugsmes potenciālu pasaulē. Īpaši tas attiecas uz Ziemeļeiropas piena joslu, kas sākas no Somijas un Baltijas, kas tālāk stiepjas gar Baltijas jūru un Ziemeļjūru līdz pat Francijas ziemeļiem, iekļaujot Vāciju, Nīderlandi un citas valstis. Šeit tiek saražota ES piena lielākā daļa. Lielā mērā tas ir, pateicoties klimatiskiem apstākļiem, kādu nav, piemēram, Eiropas dienvidos. Jaunzēlande, kas atrodas līdzīgos klimatiskajos apstākļos, jau ir sasniegusi savu maksimālo kapacitāti, un šeit piena ražošanas tālāka palielināšana var saskarties ar ekoloģiska rakstura riskiem. Jaunzēlandē piena ražošanas pieaugums pēdējos gados nav vērojams. Līdzīgi arī Dienvidamerikas attiecīgajiem apgabaliem, kur ir grūti prognozēt lielu piena ražošanas pieaugumu. Tajā pašā laikā pieprasījums palielinās. Lielākie pasaules piena produktu importētāji – Ķīna un Krievija – piena produktu importa apjomu pēdējo gadu laikā kāpināja par vidēji 20% gadā. Tiek izteiktas prognozes, ka nākamo gadu laikā Krievijas un Ķīnas piena pieprasījums varētu pat trīskāršoties.
Savukārt Krievijas piena lopkopības attīstība atpaliek no vietējā patēriņa pieauguma. Krievijā pēdējos gados piena ražošanas apjomi kritās un nav indikāciju, kas liecinātu, ka tagad tas varētu strauji mainīties. Lai strauji palielinātu piena ražošanu, ir vajadzīgas investīcijas – jāuzbūvē lopu novietnes, un tie būs vismaz trīs gadi. Jebkurā gadījumā – tas prasa laiku. Tas nozīmē, ka Krievijai piena produktu imports būs nepieciešams, jo piena produkti ir pirmās nepieciešamības prece. Latviju tas ietekmēs tieši. Mēs – Baltijas valstis – vienmēr bijām piena produktu piegādātājas Krievijas centrālajai daļai. Tieši tur mūsu produkti bija un ir ļoti iecienīti.
– Bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins Davosas forumā publiski aicināja pilnībā atteikties no importa sankcijām, jo devalvācijas ietekme pārspēj jebkuru sankciju mērogu un attiecas uz visām valstīm. Vai esat gatavi ātri atgriezties Krievijas tirgū?
– Pēc embargo atcelšanas ražotāji atgriezīsies tirgū, bet jau būs citi spēles noteikumi – būs kritusies iedzīvotāju pirktspēja, un pārstrādātājiem jau tagad ir jāprognozē, kas būs tās preces, par kurām Krievijas patērētājs balsos ar savu maku nākotnē. Varbūt būs jāsamazina Premium klases produktu, piemēram, dubultā šokolādes saldējuma, eksports, varbūt vairāk pieprasītas būs preces ikdienas patēriņam. Plānojot šo darbu, ir jāgatavo arī transportēšanas – preču piegādes – sistēma un jārēķinās, ka preces derīguma termiņam vajadzētu būt visai lielam, lai to varētu realizēt. Lai uz Krieviju eksportētu piena produktus, tiem jābūt ar augstu pievienoto vērtību, tiem jāsatur daudz piena. Piemēram, sviests. Lai saražotu vienu kilogramu sviesta, ir vajadzīgi 25 kilogrami piena. Tomēr galvenais jautājums – ir jāatrod mehānismi, ir jāsameklē veids, kā amortizēt rubļa vērtības svārstību riskus. Šāds risinājums mums jāatrod kopīgi ar finanšu institūcijām, lai nebūtu tā, ka mēs – ražotāji – nodarbojamies ar valūtas risku pārvaldījumu. Tā galu galā nav mūsu pamata nodarbošanās.
– Vai ES kompensācijas piena nozarei par Krievijas embargo zaudējumiem ir adekvātas?
– Apgrozījuma kritums pēc Krievijas embargo bija ievērojams un negaidīts. Mēs izmantojām Latvijas valsts piedāvātos risinājumus. Mēs izmantojām iespēju atlikt sociālos maksājumus un iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārskaitījumus. Tas mums ļāva iegūt līdzekļus, lai norēķinātos ar zemniekiem. Savukārt ES atbalsts vienmēr līdz saņēmējiem nonāk ļoti lēni.
– Vai tas bija pietiekams vai nepietiekams?
– Ir grūti runāt par pietiekamību. Vienmēr var būt vairāk un savādāk, bet, manuprāt, ir jāpasaka liels paldies par tiem rezultātiem, kas tika sasniegti. Liels paldies ir jāsaka gan Zemkopības, gan Ekonomikas ministrijām. Ekonomikas ministrijai lielais paldies jāsaka par eksporta veicināšanu, bet Zemkopības ministrijai un īpaši Jānim Dūklavam par atbalstu zemniekiem un piena ražotājiem. Jāņem vērā, ka 2014. gada ES atbalsts bija īpaši mērķēts uz zemniekiem.
– Ko mainīs piena kvotu atcelšana ES? Vai, jūsuprāt, tas ir labi vai slikti?
– 2015. gads ir laiks, kad ES ir atceltas piena ražošanas kvotas, un tas tieši ietekmēs gan ES piena cenu, gan tirgus konjunktūru, gan vadošos nozares uzņēmumus ES līmenī.
Pirms Krievijas embargo daudzi piena ražotāji mūsu reģionā gatavojās palielināt piena ražošanas jaudas. Latvijā bija zemnieki, kas plānoja savas ražošanas jaudas pat dubultot. Tas varēja liecināt, ka pēc kvotu atcelšanas piena piedāvājuma apjoms varētu būt lielāks nekā kvotu pēdējā gadā. Pašlaik daļa no šiem attīstības plāniem ir piebremzēti vai pat apstādināti. Vispirms tāpēc, ka svaigā piena cena tirgū ir salīdzinoši zema. Otrkārt, ir liela neskaidrība par tirgus attīstību kopumā. Tomēr kopējā tendence liecina, ka arvien vairāk svaiga piena cenas nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība – pasaules biržas cenas. Tādu produktu cenas kā piena pulveris, sviests un siers jau šobrīd nosaka pasaules biržu piedāvājums un pieprasījums. Pirms desmit gadiem piena cena Jaunzēlandē, ASV un Eiropā ievērojami atšķīrās. Tagad cenas tuvinās, un tas liecina, ka piena tirgus kļūst par globālu tirgu, piens kļūs par biržas preci, un tas noteiks piena cenu jebkurā pasaules vietā. Prognozēs nākamajam gadam tiek paredzēts cenu pieaugums. Tiek pieļauts, ka pārstrādātāji atradīs jaunus realizācijas tirgus, ieviesīs jaunus produktus un jaunas preču kategorijas, kas veicinās piena iepirkuma pieaugumu un izraisīs cenu pieaugumu.
– Food Union tiek minēts kā veiksmes stāsts, pārorientējot savas produkcijas eksportu uz Ķīnas tirgu. Apkopojot savus iespaidus pēc Šanhajas rūpnīcas Bright Dairy and Food apmeklējuma 2013. gada septembrī, izteicos, ka Ķīnas patērētāji vēl ir tikai jāpieradina pie piena produktiem, jo tradicionālajā Ķīnas virtuvē raudzēti piena produkti (īpaši siers) vēsturiski netika un joprojām netiek lietoti. Mani secinājumi bija, ka Ķīnā varētu būt interese par nišas produktu ražotnēm.
– Krievijā piena produktu lietošanai ir vēsturiska tradīcija. Ķīnā tādu nav, bet tradīcija tiek attīstīta. 2013. gadā Ķīna importēja, izsakot piena ekvivalentā, 13 miljonus tonnu piena, turklāt piena patēriņš pieaug katru gadu. Latvijas kopējais izslauktā piena apjoms ir 750 tūkstoši tonnu. Ķīnā notiek informatīvas kampaņas par piena produktu veselīgumu. Tiek uzsvērta organisma vajadzība pēc kalcija, īpaši bērniem: «Kalcijs veido kaulus. Ja bērnībā dzersi pienu, tad būs stipri kauli. Ja būsi stipri kauli, tad būsi liels cilvēks, ja būsi liels cilvēks – būsi veiksmīgs!» utt. Ķīnā palielinās gan piena, gan jogurta patēriņš. Svaiga piena produkti tiek ievesti ar aviotransportu gan no Eiropas, gan Jaunzēlandes, gan Austrālijas. Tie ir nišas produkti, kas ir visai dārgi. Mūsu stratēģija Ķīnas tirgum ir līdzīga. Mēs labi saprotam, ka Latvija nekad nevarēs kļūt par galveno piena piegādātāju Ķīnas tirgum. Bet mēs varam eksportēt uz Ķīnu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tādam produktam ir jābūt tehnoloģiski sarežģītam vai jābūt lielai piena tauku vai olbaltumvielu koncentrācijai. Piemērs produktam ar lielu piena tauku koncentrāciju ir krēms vai sviests, bet piemērs produktam ar lielu olbaltumvielu koncentrāciju ir piena pulveris vai sausā zīdaiņu barība. Otra prasība, ko apliecina Ķīnas tirgus eksperti, precei jābūt skaidri pozicionētai kā augstākās kvalitātes un cenu klases Premium produktam.
To uzsvēra tirgus eksperti un uzņēmēji, kas mums palīdzēja sākt startēt Ķīnas tirgū. Šeit ir jāsaka arī liels paldies Ķīnas vēstniekam Latvijā.
Mūsu stratēģija ir piedāvāt Ķīnas tirgū augstākās kvalitātes klases produkciju – dubultās šokolādes saldējumu, augļu biezeņu saldējumus un saldējuma desertus. Piemēram, Švarcvaldes ķiršu kūkas saldējumu. Tas ir nevis vienkāršs saldējums, bet deserts. Tieši šāda tipa produkti ieinteresēja ķīniešus. Viņiem patika, ja tiek piedāvāta jauna preču kategorija un jauns koncepts.
Varam runāt arī par saldajiem krēmsieriem. Tie arī ir produkti ar augstu pievienoto vērtību. Jebkurā gadījumā mēs runājam par nišas produktiem. Konkrētais tirgus, kurā pašlaik mēģinām iekļūt, ir Šanhaja un Šanhajas province. Kopā tie ir 35 miljoni iedzīvotāju.
– Kādu atbalsta politiku sagaidāt no Latvijas valdības?
– Mēs nodarbojamies ar ražošanu, un mēs sagaidām, ka būs atbalsts piena nozarei un pārtikas ražošanai kopumā, kas izpaudīsies, gan atbalstot ar nepieciešamo infrastruktūru, gan uzklausot nozares vajadzības izglītības un nodokļu politikā. Varu tikai atkārtot jau daudzkārt izteikto, ka Latvijas vājā vieta ir darbaspēka nodokļi, kuri ir virs vidējā Eiropas līmeņa, un tas padara mūsu nozari mazāk konkurētspējīgu.
Manuprāt, ES mērķis ir vienkāršs – veicināt konkurētspēju eksportam uz trešajām valstīm un nodrošināt brīvu tirgu ES iekšienē. Tomēr ES piena produktu tirgus ir ļoti fragmentēts, jo katra valsts īsteno viena vai cita veida pasākumus sava tirgus aizsardzībai. Tas pats notiek attiecībā uz eksportu. Katra valsts mēģina stimulēt tieši savus eksportējošos uzņēmumus. Manuprāt, nākotnē piena ražošanas sektorā visā ES ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem visiem ES iekšējā tirgus dalībniekiem. Savukārt ES eksports uz trešajām valstīm būtu jāveido ar kopējo Eiropas brendu Enjoy! it’s from Europe. Tikai pēc tam varētu izdalīt vienas vai otras valsts priekšrocības. Ir grūti reklamēt savu preci, atsaucoties tikai uz Latviju. Daudzviet šo valsti atpazīst vienīgi retais, bet, ja var pateikt, ka šis produkts nāk no otras zaļākās valsts pasaulē, tad šādam vēstījumam ir cits svars.
Latvija tikai tagad pasaulei atgādina par savu vārdu un pozicionējas kā zaļākā valsts pasaulē. Mēs ticam pārtikas pārstrādes veiksmes stāstam. Tiem, kas veido valsts politiku, ir jāpalīdz vairot mūsu nozares ražotāju konkurētspēju. Tas nozīmē izmaksu samazinājumu un palīdzību ieiet jaunos nekonsolidētos tirgos.
– Vai varat izdalīt īpašus ģeogrāfiskos virzienus?
– Mēs raugāmies uz tām valstīm, kurās ir piena produktu deficīts. Pirmkārt, tā ir Āzija, NVS valstis un Vidējie Austrumi. Tie ir reģioni, kuros ir piena produktu deficīts un kuros ir pieprasītas tādas produktu kategorijas, kuras Latvija var veiksmīgi piedāvāt, kur šāds piedāvājums nav kaut kas unikāls. Krēmsieri Vidējos Austrumos ir tradicionāls produkts. Tos varbūt ražo savādāk, bet, lai šādu produktu piedāvātu, nav jāizgudro ritenis. Var vienkārši novietot veikalu plauktos mūsu produkciju, un pircējs sapratīs, ka piedāvājam kaut ko ļoti līdzīgu viņu tradicionālajam ēdienam. Līdzīgi ir ar NVS valstīm. Tikai šeit, lai konkurētu, mēs varam veiksmīgi izmantot Latvijas vārdu. NVS valstīs Latvijas vārdam ir ļoti augsta reputācija, kā vietai, kur ražo kvalitatīvu preci, kur ir ekoloģiska un zaļa vide, kur ir Rīga un Jūrmala. Šāda reputācija mums ir kopš PSRS laika.
– Ar kādu noskaņojumu raugāties uz 2015. gadu?
– Pagājušais gads jau nebija tikai embargo un satricinājumu laiks. Rīgas piena kombināts tirgū ienāca ar jauniem saldējumiem. Viens no šādiem produktiem ir Nu Smoothie saldējums, konkrēti – mango smūtijs. Pirmo reizi mūžā cilvēki tviterī man pateicās par šo produktu. Mūsu mārketinga cilvēki pludmalē novēroja, kā tiek tirgots saldējums. Karstā laikā pludmales saldējuma pārdošanas vietās cilvēki priekšroku deva nevis piena un krējuma saldējumiem, bet izvēlējās augļu saldējumus. Tā radās doma jaunai saldējumu preču grupai Nu Smoothie. Rezultātā ražošanas uzņēmums piena pārstrādes nozarē sāka ražot saldējumu, kura sastāvā nav ne grama piena. Pagājušajā vasarā Nu Smoothie saldējumu pagaršoja katrs trešais Latvijas iedzīvotājs.
Provizoriskie finanšu rezultāti liecina, ka 2014. gadā Food Union apgrozījums sasniegs 125 miljonus eiro. Tas ir teju par 10% vairāk nekā 2013. gadā. Mēs ticam, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, un to nodrošinās jauni eksporta tirgi un arī pozitīvas tendences vietējā tirgū.