EKSPERTU STĀSTS: Ko darīt, ja sākas karš?

© twitter; ekrānšāviņš

Portāls nra.lv ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) palīdzību apkopojis informāciju, kā jārīkojas iedzīvotājiem militāra iebrukuma vai katastrofas gadījumā,

„Ņemot vērā militāra iebrukuma formu, vietu un tā izraisītās sekas, kas var rezultēties dažādu katastrofu veidos, katram no šiem gadījumiem būs vajadzīga atšķirīga rīcība, par kuru cilvēki tiks informēti. Līdz ar to nav iespējams sniegt vienu universālu ieteikumu pareizai rīcībai kara vai militāra iebrukuma gadījumā, bet jebkurš iedzīvotājs saņemot primāro informāciju par iebrukumu var sākt gatavoties atbilstoši tiem pašiem algoritmiem, kā ir informēts par gatavošanos vētrām vai plūdiem, paredzot arī evakuāciju no dzīvesvietas,” stāsta VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Latvijā ir izveidota civilās aizsardzības trauksmes un apziņošanas sistēma (sirēnas), kas paredzēta, lai brīdinātu un informētu iedzīvotājus par katastrofām vai to draudiem, ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanu, kā arī apziņotu par nepieciešamo rīcību. „Dzirdot sirēnas, ir jāieslēdz TV vai radio (LTV un Latvijas radio visos kanālos, TV3, LNT, TV5, radio SWH visos kanālos, Pirmais Baltijas kanāls, Radio Skonto, Latvijas Kristīgais radio, ziņu aģentūra BNS), kuros tiks pārraidīta informācija par to, kas noticis un kā rīkoties,” stāsta VUGD pārstāve un norāda, ka tajās vietās, kur nav dzirdams trauksmes sirēnas signāls, minētā sistēma paredz iesaistīt operatīvos transportlīdzekļus ar skaļruņu iekārtām, lai brīdinātu un apziņotu iedzīvotājus.

Tāpat arī nepieciešams nodrošināties arī ar sērkociņiem, gāzes plītiņu, radio aparātu, kurš darbojas uz baterijām un ejošām baterijām. Interesentiem VUGD rekomendē arī aplūkot visus drošības padomus civilās aizsardzības jautājumos, kuri publicēti VUGD mājas lapā. vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/civila_aizsardziba

Tā kā dažādu iemeslu dēļ no 2008.gada Latvijā netiek uzturētas civilās aizsardzības aizsargbūves, jeb bumbu patvertnes VUGD pārstāve min, ka atsevišķos apdraudējuma veidos uzturēšanās telpās arī ir efektīvs aizsardzības veids, ja tiek aizvērti logi, durvis, izslēgta ventilācijas sistēma.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.