Mikrouzņēmēju jautājums iestrēdzis

 
©F64

Pēc plašiem iebildumiem, ko pērnā gada nogalē pēc likmes celšanas izteica daiļamatu meistari, zemnieki un nelieli ģimenes kooperatīvi, politiķi ir atgriezušies pie jautājuma par samazināto nodokli mikrouzņēmumiem. Saeima ar lielu entuziasmu sākusi debates par īpašā statusa atjaunošanu mazajiem komersantiem un šādos uzņēmumus strādājošo darbinieku pasargāšanu. Tikmēr valdība dziļdomīgi iepauzē.

Pēc asām debatēm likumdevēji lēma, ka ar šo gadu pakāpeniski ir jāpaaugstina nodokļa likme mikrouzņēmumiem no 9 līdz pat 15%. Ar 2015. gadu nodokļa likme mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, noteikta 9%, pārējiem – 11%, 2016. gadā jau 13% un no 2017. gada – 15%. Nodokļu likmes straujā kāpuma argumenti bija gan uzņēmēju negodprātība un dažādas nodokļu krāpšanas shēmas, gan arī šādos uzņēmumos strādājošo darbinieku nepasargātība. Lai gan neviena no toreiz piesauktajām problēmām joprojām tā arī nav atrisināta, uzņēmēju spiediena rezultātā politiķi atkal ir atgriezušies pie sāpīgā jautājuma un strīdīgais likumprojekts atguvis virzību Saeimas gaiteņos.

Tikmēr valdība ir daudz piesardzīgāka. Pēc garām debatēm Ministru kabinets šo jautājumu uz nedēļu ir atlicis, nespējot rast vienotu viedokli starp vairākām ministrijām. Ekonomikas ministre Dana Ozola-Reizniece atgādina, ka krīzes gados atvieglojumi mikrouzņēmumiem būtiski stutēja ekonomiku un bija labs atspaids gan bez darba palikušajiem, gan uzņēmējiem. Finanšu ministrija akcentē nākotnes perspektīvas: ilgtermiņā pašreizējais režīms kļūšot «toksisks» kopējai ekonomikas attīstībai. Tāpat tiek atgādināts, ka uzņēmēji joprojām negodprātīgiem mērķiem izmanto valsts pretimnākšanu.

Šobrīd tiek piedāvāts noteikt: pirmajos trijos darbības gados mikrouzņēmumi joprojām maksās 9% likmi, savukārt šī nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto gadu, likumprojektā paredzēts noteikt nodokļa likmi 12% apmērā.

Atbildīgās Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis uzsver, ka, izskatot jauno kārtību, likumdevēji ievēros ne tikai uzņēmēju intereses, bet arī iestāsies par darbinieku vajadzībām. «Mikrouzņēmumā strādājošie savā darba mūžā, ja tas nostrādāts tikai šādos uzņēmumos, nopelnīs vidējo pensiju 45,2 eiro apmērā, kas ne tuvu nesasniedz minimālo pensiju, kas šobrīd ir 70 eiro. Tātad, lai garantētu minimālo vecuma pensijas apmēru, tas būtu jādara uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina,» Saeimas debatēs pirms nedēļas sacīja K. Šadurskis. Viņš arī atgādina: «Latvijā aptuveni 40 000 darbinieku strādā tikai mikrouzņēmumā, un viņi faktiski nedrīkst vai nevar atļauties slimot, laist pasaulē bērnus, zaudēt darbu, un vecumdienās viņus gaida trūkums un posts.» Tik skarbam situācijas raksturojumam piekrīt arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens. «Pirms četriem gadiem, kad tika ieviests mikrouzņēmuma nodoklis, Latvijā bija krīzes laiks un bija ļoti augsts bezdarbs. Šīs normas galvenais mērķis bija nodrošināt priekšnoteikumus bez darba palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību. Un tajā brīdī nodokļu atvieglojumi bija pilnīgi attaisnojami. Taču šajā brīdī situācija ir pilnīgi cita. Mikrouzņēmumā strādājošajiem… viņiem neviens neieteiktu slimot… Tad, ja viņi kļūs par invalīdu vai nonāks bezdarba apstākļos, sociālās iemaksas būs nesamērīgi mazas, patiesībā tās nebūs nekādas. Un mēs gribam teikt, ka 56 tūkstoši cilvēku Latvijā šobrīd nedrīkst ne saslimt, ne sakropļot sevi darbā vai kļūt par bezdarbniekiem, jo viņu sociālā atbalsta līmenis būs nepietiekams?»