Nelikumīgi bezdarbnieka pabalstos izmaksāto naudu valsts pēc tam no pabalsta saņēmēja atgūst un šie līdzekļi netiek zaudēti, komentējot Valsts kontroles (VK) konstatēto līdzekļu izšķērdību Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbā, piešķirot bezdarbnieka statusu, uzsver NVA direktore Baiba Paševica.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Paševica, cilvēki, nākot reģistrēties kā bezdarbnieki, paši ir atbildīgi par NVA iesniegto informāciju. Informācija pēc tam tiek pārbaudīta, taču paiet aptuveni divi mēneši, līdz Valsts ieņēmumu dienests iesniedz informāciju par šiem cilvēkiem. Līdz ar to, iespējams, ka cilvēks divu mēnešu laikā nepamatoti saņem pabalstu un pakalpojumus. Taču, tiklīdz tiek atklāts, ka cilvēks NVA un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ir maldinājis, pabalsts no viņa pilnā apmērā tiek piedzīts.
Runājot par autovadītāja apliecības iegūšanu, Paševica stāsta, ka NVA nodrošina tikai apmācības kursu, bet cilvēkam pēc tam pašam ir iespēja triju gadu laikā doties uz Ceļu satiksmes drošības direkciju kārtot eksāmenu, turklāt par šo pakalpojumu cilvēkam jāmaksā pašam. Situāciju var mainīt, tiesību aktos nosakot, ka NVA tiek piešķirti līdzekļi arī eksāmena izdevumu apmaksai, jo NVA nav līdzekļu, lai tiesību kārtošanu apmaksātu.
Tāpat NVA vadītāja uzsver, ka aģentūra nevar uzspiest darba devējam nodarbināt personu vismaz sešus mēnešus pēc pasākuma "Apmācība pie darba devēja" un "Profesionālās izglītības apguve" beigām, ja kāda no pusēm to nevēlas.
Turpretī, komentējot situāciju par apmācības jomām, Paševica skaidro, ka vienā Latvijas reģionā lielākais skaits bezdarbnieku var būt, piemēram, mazumtirdzniecībā, bet citur, iespējams, šādas profesijas pārstāvju pietrūkst. Tāpēc nevar spriest par pasākuma noderīgumu, rūpīgi neizvērtējot situāciju. Runājot tieši par mazumtirdzniecības pārdevējiem, Paševica pastāstīja, ka pērn 63% apmācīto cilvēku ieguva darbu, kas ir ievērojams skaits, ņemot vērā, ka parasti tikai aptuveni 21% kursus beigušo iegūst darbu.
Jau ziņots, ka VK revīzijā par laiku no 2008.gada sākuma līdz 2009.gada 1.maijam konstatējusi, ka, organizējot bezdarba samazināšanas un nodarbinātības veicināšanas aktivitātes, NVA nepamatoti un nelietderīgi izlietojusi valsts budžeta līdzekļus 1,44 miljonu latu apmērā.
VK atklājusi, ka NVA nepietiekami uzrauga personu atbilstību bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa piešķiršanas vai zaudēšanas kritērijiem, revidējamā laika posmā bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu piešķirot vai saglabājot 7815 personām, kurām saskaņā ar "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu" šādu tiesību nav, piemēram, personām, kuras strādā vai ir pašnodarbinātas.
Minēto personu dalībai aktīvajos nodarbinātības pasākumos, pēc revidentu aplēsēm, prettiesiski izlietoti valsts budžeta līdzekļi 233 098 latu apmērā. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šīm personām ir izmaksājusi bezdarbnieka pabalstus 434 004 latu apmērā.
Iesaistot personas pasākuma "Neformālās izglītības ieguve" programmās "B", "C", "D1", "D" vai "E" kategorijas autovadītājs, NVA nepārliecinās, vai persona pēc dalības apmācībā ir saņēmusi vadītāja apliecību, tāpēc nav nodrošināts efektīvs valsts budžeta līdzekļu izlietojums 435 847 latu apmērā, jo attiecīgās kategorijas autovadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā līdz 2009.gada 1.septembrim nav saņēmušas 987 personas jeb 45% no mācības pabeigušajām personām, norāda VK.
Savukārt, iesaistot bezdarbniekus profesionālās apmācības un izglītības ieguves pasākumos, NVA nevērtē tās rīcībā esošo informāciju par reģistrēto bezdarbnieku skaitu attiecīgajās profesijās, pārmet VK.
Kā ziņots, Labklājības ministrija (LM) nepiekrīt VK apgalvojumiem par nelietderīgu finansējuma izlietojumu, uzsverot, ka bezdarbniekiem paredzēto aktīvo nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu izmaksas pērn ir samazinājušās, nevis pieaugušas gandrīz astoņas reizes, kā to apgalvo VK.
Tāpat LM norāda, ka bezdarbnieku apmācības pasākumu efektivitāti vairs nav iespējams novērtēt tikai ar bezdarbnieku skaitu, kuri pēc līdzdalības pasākumā iekārtojušies darbā. Apmācības krīzes situācijā vienlaikus nodrošina gan darba ražīguma, gan bezdarbnieku aktivizāciju, spriež LM. Savlaicīga bezdarbnieku aktivizācija ar konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem ir būtiska pat tad, ja pēc dalības šādos pasākumos darbā spēs iekārtoties tikai maza daļa no apmācītajiem. Šādi pasākumi nepieciešami, lai novērstu šo cilvēku degradāciju un konkurētspējas zudumu, jo vēlāk šādu cilvēku atgriešanas darba tirgū izmaksas būs daudz dārgākas. Tādējādi LM uzsver, ka, vērtējot pasākumu efektivitāti, jāņem vērā arī to ietekme ilgtermiņā un potenciālās nākotnes izmaksas, ja šādi pasākumi netiek īstenoti.