Autortiesību likums noteic, ka 70 gadus pēc autora nāves viņa darbus drīkst brīvi izmantot. Izņēmums ir padomju laikā aizliegtie rakstnieki vai komponisti – viņi var iegūt šo tiesību pagarinājumu. Tādu šobrīd ieguvuši Aleksandra Grīna, Leonīda Breikša un Edvarta Virzas mantinieki.
Cenzūra un aizliegumi no 1940. līdz 1990. gadam bargi skāra daudzus radošu cilvēku darbus. «Padomju varai kaitīgā literatūra tika iekļauta aizliegto grāmatu sarakstā. Daudzas no tām nonāca specfondos, un pie tām varēja piekļūt tikai ar īpašām atļaujām. Daļa rakstnieku gandrīz pilnībā krita nežēlastībā kā buržuāziskās Latvijas atbalstītāji. Bet pastāvēja arī iekšējie aspekti, kuru dēļ par nevēlamiem atzina daļu no kāda rakstnieka darbiem, un tas attiecās arī uz tādiem dižgariem kā Rainis un Aspazija,» skaidro Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Raimonds Briedis. Attiecībā uz Edvartu Virzu cenzūra tiešām bijusi barga – viņa vārds pazudis no grāmatu priekšvārdiem, antoloģijās ziņas par viņu reducējušās līdz – «reakcionārs rakstnieks», minot tikai kādu no viņa darbiem, teic literatūras pētnieks, norādot, ka vēl pat astoņdesmitajos gados kāds literatūras pētnieks saņēmis aizrādījumu par Virzas darbu pieminēšanu. R. Briedis gan piebilst, ka par pilnīgu publicēšanas aizliegumu jau nevarot runāt, jo aiz Latvijas robežām gan Virzas, gan Grīna, gan citu te aizliegto autoru darbi iznākuši.
Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) skaidroja, ka A. Grīna darbus bez sazināšanās ar mantinieku vai aģentūru nedrīkstēs izmantot vēl līdz 2060. gadam, L. Breikša – līdz 2061. gadam (viņam ir divi mantinieki), E. Virzas – līdz 2059. gadam. Šīs tiesības pagarināt varēs arī citu aizliegto autoru mantinieki, piemēram, šā gada beigās autortiesību aizsardzības termiņš beidzas Jūlija Pētersona, Ādolfa Ersa un Kārļa Skalbes darbiem. Tas izdarāms, vēršoties tiesā, kura tad lemj par katru gadījumu atsevišķi, norādīja AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.
E. Virzas mazmeita Anna Žīgure uzteica šādu sava vectēva darbu papildu reabilitāciju. Taču pati noliedza, ka būtu ar tiesas palīdzību risinājusi šo tiesību pagarināšanu. Savukārt J. Pētersona mazmeita Karina Pētersone atzina, ka par šo jautājumu noteikti vajadzēs padomāt, jo arī viņas vectēvs tika represēts un uz viņu varētu attiekties šie izņēmuma noteikumi.