Valdībā uzvar finanšu dietoloģija
Valdība vakar kārtējo reizi noraidīja lūgumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi visām vai varbūt tikai dažām pārtikas preču grupām.
Līdzīgi lūgumi tiek izteikti periodiski, un to noraidīšanai jau ir izstrādāts rituāls vispirms atbildēt, ka lūgums esot ievērības cienīgs un tiks rūpīgi pētīts. Vakar Finanšu ministrija (FM) atrādīja valdībai savu pētniecības darbu, ko valdība atzina par pietiekamu, kāpēc pamatoja PVN likmes neaiztikt.
FM norādīja, ka PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem no standarta likmes 21% uz samazināto likmi 12% samazinātu šā gada valsts budžeta ieņēmumus par 195 miljoniem eiro gadā. Vēl jo lielākas FM bažas izraisījusi PVN ietekme uz valsts iedzīvotāju veselību. Proti, FM spriež, ka maizes vai kartupeļu patēriņš cilvēku uzturā nebūt nepieaugs proporcionāli to cenas iespējamam samazinājumam proporcionāli PVN samazināšanai, toties pārsaldinātās limonādes un citus neveselīgus produktus cilvēki patiešām varētu lietot vairāk. FM arī brīdināja, ka tirgotāji nebūt nesamazinās pārtikas pamatpreču cenas proporcionāli PVN atlaidei, bet paturēs aptuveni tagadējās cenas, kas atbilst cilvēku maksātspējai.
FM pētījumā uz 15 lappusēm ļoti blīvā drukā tika apieta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas norāde uz to, ka salīdzinoši augsta PVN likme samazina vietējās produkcijas konkurētspēju attiecībā pret importu no valstīm, kur šīm precēm PVN zemāks. Proti, tajās valstīs ražotāji samaksā mazāku priekšnodokli – tādējādi iesaldē mazāku naudas summu līdz brīdim, kad dabū šo naudu atpakaļ no valsts un/vai patērētājiem ar tirgotāju starpniecību. FM tikai teoretizē, ka tiešām būtu pareizi noteikt vienādas PVN likmes visā Eiropas Savienībā.