Ministri atbalsta valdības rīcības plānu
Ministru kabinets šodien izskatīja Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības rīcības plānu, kurā detalizēti aprakstīti katras nozares uzdevumi šīs valdības darba periodam.
Ministru prezidente pieļāva, ka laika gaitā plānā varētu nākties kaut ko arī precizēt. Taču galvenais ir sākt strādāt pie plāna īstenošanas.
Ministrijām turpmāk ik gadu līdz 1.februārim būs jāiesniedz pārskats par dokumentā iekļauto pasākumu īstenošanu. Šogad par padarīto būs jāatskaitās līdz 1.jūlijam. Ir noteikts iestādēm, plānojot un īstenojot rīcības plānā iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumos par valsts budžetu un par vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru.
Sagatavotajā valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijā minētie uzdevumi un to risinājumi - gan paredzētie pasākumi, gan arī plānotās darbības rezultāts. Ir noteiktas par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas, līdzatbildīgās institūcijas, kā arī uzdevumu izpildes termiņš.
Īstenojot rīcības plānu, valdības darbības laikā tautsaimniecības jomā ir plānots panākt kontrabandas preču īpatsvara mazināšanos, izstrādāt valsts atbalsta programmas un nodrošināt finansējuma pieejamību komersantu izveidei un izaugsmei. Ir iecerēts izstrādāt riska kapitāla programmas, tostarp arī piesaistot ilgtermiņa resursus tautsaimniecībai.
Valsts pārvaldes jomā ir iecere veicināt uzņēmējdarbību un teritoriju līdzsvarotu attīstību, nodarbinātības pieaugumu, paaugstināt valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju kapacitāti. Kā viens no uzdevumiem ir minēts ziņojuma sagatavošana par e-tiesvedības nepieciešamību Latvijas izmeklēšanas, tiesu, prokuratūras un citu tiesībsargājošo iestāžu darbā. Domājot par reģionu attīstību, ir iecere īstenot Latvijas tūrisma mārketinga aktivitātes, tādējādi stiprinot Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautisko atpazīstamību. Reģionālās attīstības jomā svarīgs uzdevums ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas jaunā modeļa izstrāde, ko pagājušā gada nogalē uzņēmās Finanšu ministrija.
Izglītības, zinātnes, sporta un inovāciju jomā viens no būtiskākajiem jautājumiem, pie kā jau ir sākts darbs, ir jauna pedagogu darba samaksas modeļa izstrāde. Valdībai ir arī iecere nodrošināt visaptverošu izglītības kvalitātes monitoringa īstenošanu vispārējā izglītībā. Tāpat ir plāns sagatavot priekšlikumus par atbalsta pasākumiem darba devēju motivācijas paaugstināšanai iesaistīties darba vidē balstītu mācību īstenošanā.
Lai veicinātu lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību, ir paredzēts atbalstīt vietējo produktu mārketinga pasākumus, veicināt lielveikalu tīklu lojalitāti vietējiem lauksaimniecības ražotājiem, izstrādāt stratēģiju tautsaimniecības virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību periodam līdz 2050.gadam, kā arī izstrādāt Bioekonomikas stratēģiju. Turpmākajos gados ir paredzēts nodrošināt atbalsta iespējas mazo un vidējo saimniecību attīstībai, lauku tūrisma attīstībai, darbības dažādošanai, pievienotās vērtības radīšanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.
Transporta, infrastruktūras un sakaru nozarē valdība apņēmusies izveidot vienotu elektronisko mācību līdzekļu krātuvi, nodrošinot visiem izglītības nozares dalībniekiem elektronisko mācību materiālu veidošanas rīku ar plašu uzdevumu veidu klāstu un dažādus e-pakalpojumus. Sadarbībā ar Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomi ir iecere realizēt ikgadēju reklāmas un starptautisku publicitātes pasākumu programmu ar mērķi piesaistīt potenciālos klientus Latvijas tranzīta koridoram. Transporta jomā viens no lielajiem projektiem ir "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ieviešana.
Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, tiks īstenoti pasākumi, kas iekļauti koncepcijā par iekļaujošu nodarbinātību - paplašināta mērķa grupa, kas var saņemt mobilitātes atbalstu, īstenoti pasākumi, kas vērsti uz ilgstoša bezdarba mazināšanu. Šogad valdība apņemas arī pārskatīt minimālo mēnešalgu 2016.gadam. Tāpat ir paredzēts veikt pētījumu par aktīvas novecošanās situāciju Latvijā un sagatavot konceptuālo ziņojumu valdībai, lai noteiktu visaptverošu stratēģiju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai, kā arī veicinātu aktīvas vecumdienas.
Valdība strādās pie nacionālās identitātes stiprināšanas, sabiedrības saliedēšanas un reemigrācijas jautājumiem. Ir plānots organizēt pasākumus identitātes stiprināšanai, pilsoniskās līdzdalības un sabiedrības integrācijas veicināšanai, ir paredzēts atbalsts lībiešu valodas saglabāšanai un attīstībai. Tāpat ir apņemšanās izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai efektīvi nodrošinātu Valsts valodas likuma normu piemērošanu saistībā ar publiskās informācijas sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās, kā arī lai novērstu iespējas juridiskajām personām izvairīties no atbildības par pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.
Lai popularizētu pareizas, bagātas un mūsdienīgas latviešu valodas lietojumu gan drukātajos, gan elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī lai rosinātu plašāku diskusiju par valodas kvalitātes jautājumiem, sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju un nozares biedrībām ir plānots izstrādāt akcijas "Latviešu valodas kvalitāte plašsaziņas līdzekļos" nolikumu. Šī aktivitāte sagaidāma jau šogad.
Līdz šā gada beigām ir paredzēts izstrādāt jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, līdz nākamā gada jūnijam izstrādāt un valdībā iesniegt aktualizētu Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu. Aizsardzības jomā vēl ir paredzēts turpināt darbu pie gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spēju attīstības un noslēgt līgumus, lai nodrošinātu bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk tiks īstenotas starptautiskas militārās mācības.
Valdības rīcības plānā iekļauti arī vairāki uzdevumi, kas ir saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā.