Robežsargiem pagaidām vairāk tikai darba

Imants Vīksne schedule10.feb 2015

«Gods kalpot Latvijai!» vakar teica daži desmiti robežsargu, saņemot jaunas dienesta pakāpes, apbalvojumus un kausus par pērnajiem sasniegumiem. 2014. gada atskaites konferences galvenais vēstījums – esošā budžeta ietvaros ar darbiem kaut kā esam tikuši galā, šogad darba būs vēl vairāk, bet ne naudas.

Laba ziņa vēstāma vien robežsardzes kinologiem. Vismaz daļu no pērn saņemtajiem 78 jaunajiem transportlīdzekļiem drīkstēs izmantot, lai viņi kopā ar saviem četrkājainajiem kolēģiem varētu nokļūt līdz dienesta vietai uz robežas. Savukārt pārējiem tāpat kā līdz šim nāksies lietot privāto transportu un savu degvielu. Ja vēl mašīna pirkta kredītā, no 500 eiro algas uz rokas paliek gauži maz. Tomēr robežsargi turpina strādāt, jo laukos darba izvēles iespējas ir gana ierobežotas. Robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars priecājas, ka pērn darbā vairāk iestājušies nekā gājuši projām. Bažīgu viņu dara lielais atlūgumu skaits – pēc paša vēlēšanās.

Finansiāli pērnais gads nav bijis īpaši labs. Nācās samazināt piemaksas par nozīmīgu pārkāpumu atklāšanu. Šogad budžets būs plus, mīnus tāds pats – nauda piemesta vien tik daudz, lai nenāktos atvaļinājumu pabalstus nolikvidēt. Robežsardzes integrētās pārvaldības koncepcija valdībā apstiprināta tikai daļēji, lai saglabātu robežsardzes kapacitāti, nevis attīstītu to.

Pērnā gada statistika rāda, ka darba ražība vismaz daļā rādītāju robežsardzē krītas – tostarp mazāk veikts pārbaužu. Tikmēr blēžu un pārkāpēju, kas mēģina neatļautiem līdzekļiem šķērsot robežu, kļūst arvien vairāk. Neatkarīgā jau vēstīja par vjetnamiešu nelegāļiem, kas sevišķi lielā skaitā caur Latviju mēģina nokļūt Polijā pie savas kopienas. Viņu pārvadātāji rīko slēpņus, cenšas neitralizēt dienesta suņus, zem robežsargu mašīnu riteņiem samet naglām piedurstītas švammes. Arī gruzīni cenšas iekļūt Eiropas Savienībā caur Latviju, bet viņu īstenotā metode ir patvēruma pieprasīšana. Problēma, ka pēc nomitināšanas patvēruma centrā Mucenieki liela daļa aizbēg. Pērn tā izdarījuši 170 patvēruma pieprasītāji. Agri vai vēlu viņi tiks atsūtīti atpakaļ uz Latviju un atkal kļūs par Latvijas problēmu, jo mājās deportējami par mūsu naudu.

Tāpat kā armijai, arī robežsardzei pērnais gads pagājis Ukrainas nepatikšanu zīmē. Pārskata sanāksmē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzinīgi vērtēja, ka ar saviem pienākumiem robežsardze ir tikusi galā, taču to nepieciešams stiprināt, lai nepieļautu zaļo cilvēciņu nonākšanu Latvijā, ja tādi mēģinājumi būtu. Ar stratēģiskajiem partneriem – amerikāņiem jau notiekot pārrunas par atbalstu austrumu robežas ierīkošanai.

Zīmīgs fakts, ka mūsu pusē lietotie ieroči robežas sargāšanā ir tie paši, ko varētu izmantot zaļie nedraugi, tikai vairākas paaudzes vecāki – kalašņikov triecienšautenes un makarov pistoles. Iekšlietu ministrs gan skaidro, ka tā nav nekāda stratēģiska viltība. Vienkārši tas ir vecais padomju mantojums, un nekas labāks nav ienācies. Sarunas par bruņojuma atsvaidzināšanu esot iesāktas. Kara gadījumā Valsts robežsardze tiek iekļauta Nacionālajos bruņotajos spēkos, tāpēc ieročiem ir jābūt savstarpēji saderīgiem. Turklāt atbilstošiem NATO standartiem, bet 40 gadus veci kalašņikovi tiem nekādi neatbilst.

UZZIŅAI

Valsts robežsardzes pamatfunkciju izpildes rezultāti 2014. gadā

Personu un transportlīdzekļu robežpārbaudes (iekavās salīdzinājums ar 2013. gadu)

Personām 4 311 521 (–3,6%)

Automašīnām 1 527 135 (–7,9%)

Kuģiem 11 677 (–3,3%)

Lidmašīnām 18 525 (–0,9%)

Kravas vilcieniem 28 876 (+0,1%)

Pasažieru vilcieniem 2 182 (–2,8%)

Par nelikumīgu zaļās robežas šķērsošanu aizturētas 144 personas, no tām 139 nelegālie imigranti

Uzņēmumu, komersantu, tūristu mītņu pārbaudes – 4073, atklāti 78 pārkāpumi

Fiktīvo laulību pārbaudes – 260, atklāti 16 pārkāpumi