Krievus Latvijas armijā skaļi neskaita

Uz iespējamajām lojalitātes problēmām Nacionālajos bruņotajos spēkos tika norādīts jau pērn izplatītajā atklātajā vēstulē, ko aizsardzības resora vadībai un visai sabiedrībai adresēja neformālā Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupa.

Nesenais gadījums, kad profesionālā dienesta karavīrs palūgts aiziet savas izteikti prokrieviskās nostājas dēļ, apstiprina, ka ir pamats – ja ne bažām, tad vismaz lielākai piesardzībai. Iespējams, ka ne visi Latvijas karavīri un zemessargi, kas atbalsta Kremļa politiku, plātās ar to internetā, bet x stundā tam var izrādīties būtiska nozīme.

To, ka atbrīvotais nelojālais karavīrs nav ekskluzīvs izņēmums, Neatkarīgajai pieļauj Jānis Sils. Viņš bija viens no atklātās vēstules autoriem, un ar nelojalitātes piemēriem Latvijas armijā saskāries personīgi – būdams militārās tuvcīņas pasniedzējs. Vienā no Zemessardzes bataljoniem pirms treniņa bariņš vīru sarunājušies krievu valodā. Jānis aizrādījis, ka Zemessardzē oficiālā saziņas valoda ir valsts valoda. Pēc tam bijis spiests aizrādīt arī otru reizi. Nākamajā treniņā četrotne vairs neesot ieradusies. Savai vadībai paskaidrojusi – «pie tāda fašista nenāksim».

Jāmēra vājākais posms

Arī atklātajā vēstulē aizsardzības resora vadībai citastarp bija pieminēts nacionālais jautājums un tā saistība ar aizsardzības spējām: «Atsevišķās apakšvienībās saziņai pamatā tiek izmantota krievu valoda, ir zināmi gadījumi, kad dienestā esošs karavīrs tiek pamanīts pretvalstisku spēku akcijās krievu valodas atbalstam. Komplektā ar faktu, ka daļai karavīru pamatmotivācija dienestam ir sociālās garantijas un misiju atalgojums, armijas reālo kaujas spēju vērtējumā būtu ieviešamas korekcijas.»

Tāpat kā ķēde ir tik stipra, cik tās vājākais posms, tāpat arī par armiju mēdz teikt – tā ir tik laba, cik labs ir vājākais karavīrs. Komunikāciju nozares eksperti atzīst, ka Krievijas propaganda primāri skar krievvalodīgo auditoriju. Slepenībā turētā valdības pētījumā drīz pēc Krimas aneksijas tika noskaidrots, ka konfliktā starp Ukrainu un Krieviju lielākā daļa krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nostājas Krievijas pusē. Ukrainu atbalsta tikai 15% aptaujāto, turklāt, kas vēl briesmīgāk, vismaz katrs piektais krievu valodā runājošais Latvijas iedzīvotājs atbalstītu Latvijas pievienošanos Krievijai. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Kārkliņš Neatkarīgajai gan uzsver, ka cilvēka nodoms ne vienmēr rezultējas viņa rīcībā. Tāpēc socioloģiju nevar uztvert kā 100% patiesību vai nākotnes paredzējumu.

Izņēmumi ir iespējami

Oficiāli Aizsardzības ministrija (AM) tautību uzskaiti neveic, un preses dienests to skaidro tā: «Šāda statiska nav pieejama, jo bruņotie spēki nepieprasa un neapkopo personu sensitīvos datus. Bruņotajos spēkos, tostarp Zemessardzē, dienē dažādu tautību Latvijas pilsoņi – gan latvieši, gan krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi, lietuvieši un daudzi citu tautību pilsoņi.»

Tomēr tā gluži nav, ka topošo karavīru tautība nevienu neinteresē. Par tām interesējas Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Painteresējas arī par mātes un tēva tautību. Kā skaidro AM valsts sekretārs Jānis Sārts: «Mēs nevaram apgalvot, ka no 6000 cilvēkiem, kas strādā sistēmā, nebūs neviena tāda, kas viena, otra vai trešā iemesla dēļ pieņēmuši Krievijas propagandēto pasaules uztveri, bet tāpēc mums ir dienests, kurš skatās līdzi.» Ja nāk gaismā fakti, ka cilvēka lojalitāte ir apšaubāma, viņš vai nu labprātīgi pēc paša vēlēšanās dodas projām (kā tas arī notika ar nesen atbrīvoto karavīru), vai arī viņam tiek atņemta pielaide valsts noslēpumam, kas nepieciešama katram karavīram. Sarežģītāk ir ar zemessargiem, kuru esot pulka vairāk un kā pilnībā brīvprātīgs formējums viņi arī grūtāk izkontrolējami. Taču arī tur darbs notiekot.

Papildu profilaksei karavīriem tiek sniegta viņiem speciāli sagatavota informācija. Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas karavīriem un zemessargiem pastiprināti tiek skaidroti aktuālie ģeopolitikas jautājumi.

Militāristus saliedē uzdevums

Karavīru tautībai ar viņu lojalitāti, visticamākais, nav tik tiešas saistības, kā parādīja valdības pasūtinātais Latvijas cittautiešu sabiedrības pētījums. Pirmkārt, ikvienam, stājoties armijas rindās, ir skaidrs, ka šie ir Nacionālie bruņotie spēki. Nevienu Latvijas nemīlētāju tajos negaida un ar varu nedzen. Tātad daudz lielāka iespēja, ka atnācējs ir Latvijas valsts patriots.

Otrkārt – kā skaidro valsts sekretārs J. Sārts, karavīru attiecībās un darbā pār nacionālo prevalē citi principi, proti, militāro vienību saliedē militārs uzdevums. Tas satuvina cilvēkus neatkarīgi no tautības. Un armijā arī neesot konstatēta attiecību saasināšanās starp latviešiem un krieviem Ukrainas notikumu dēļ. «Mēs nenovērojam, ka tāda problēma būtu parādījusies,» komentē valsts sekretārs. «Protams, atsevišķi, individuāli gadījumi ir un arī būs – mēs esam daļa sabiedrības un radikāļi iespējami gan pie latviešiem, gan krieviem.»

Tautības saistīšanu ar lojalitāti un krievu skaitīšanu Latvijas armijā par nevēlamu uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: «Es izvairītos dalīt cilvēkus pēc tautības. Tas būtu tāpat kā terorismu piedēvēt tikai islāmam.» Tomēr neesot noliedzams, ka Latvijai nedraudzīgi spēki sabiedrību mēģina sašķelt pēc nacionālās pazīmes, un tāpēc arī esot bijis tas valdības pētījums: «Ir jāmēģina izpētīt mazākumtautības, lai neļautu ar viņām spekulēt.»