Cietušajiem t.s. Lemberga prāvā – atšķirīgas ciešanas

© herald.co.zw

Šogad t.s. Lemberga prāvā parādījušies jauni procesa dalībnieki: tiesas sēdēs regulāri sāk piedalīties divu cietušo pārstāvji – eksprokurors Edvīns Piliksers un zvērināts advokāts Gatis Dirnēns.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka eksprokurors E. Piliksers pārstāv cietušo miljonāru un eksprokuroru Valentīnu Kokali, bet advokāts G. Dirnēns pārstāv SIA T2 Terminal, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Man-Tess.

Cietušo pārstāvji jau gadiem nebija nākuši uz tiesas sēdēm. Šķiet, pirms E. Piliksera parādīšanās pēdējo reizi uz t.s. Lemberga prāvu kopā ar savu klientu - cietušo miljonāru Aināru Gulbi - bija ieradusies viņa pārstāve, bijusī tiesnese Ineta Malahovska 2013. gada 11. novembrī. Pēc tam A. Gulbis saslima un vairs uz tiesu nav nācis, un nenāk arī viņa pārstāve.

Pagājušā gada beigās (t.i., kad beidzās profesionalā tenisa sezona) arī bija paredzēts, ka A. Gulbis turpinās pratināšanos, tomēr viņš atkal pēkšņi saslima.

Cietušo pārstāvju piedalīšanās tiesas procesā gan bagātina viedokļu dažādību, gan arī vēl vairāk sarežģī jau tā ārkārtīgi sarežģīto tiesvedību.

Paužot viedokli, E. Piliksers parasti atbalsta savu bijušo kolēģu - prokuroru - viedokli. Tiesas sēžu starplaikos viņš draudzīgi aprunājas ar prokuroru Juri Jurisu un ieklausās viņa skaidrojumos, kā būtu jāsaprot izskatāmās krimināllietas epizode. Šā iemesla dēļ viņš jau visai plašās aprindās tiek dēvēts par «piekto prokuroru» (t.s. Lemberga prāvā apsūdzību uztur četri prokurori).

Tomēr ir gadījies, ka E. Piliksers un J. Juriss pauduši pilnīgi pretējus uzskatus. Batālijās par to, kas kriminālprocesā ir rakstveida pierādījumu pārbaude, E. Piliksers daudzos punktos atbalstīja Aivara Lemberga viedokli, paužot, ka likumā noteiktās tiesības tomēr būtu jāievēro un vismaz pareizi dokumentu tulkojumi jau nu tiešām būtu jānodrošina.

Jāatgādina, ka pērn priekšvēlēšanu gaisotnē Vienotības deputāts Andrejs Judins ierosināja grozīt Kriminālprocesa likumu (tiek uzskatīts, ka viņš to darīja pēc prokurora J. Jurisa iniciatīvas), un, visticamāk, pēkšņā nepieciešamība šiem likuma grozījumiem radās tieši tāpēc, ka gandrīz jau gadu t.s. Lemberga prāvā nebeidzas vārdu un viedokļu kaujas par to, kā tad pareizi būtu jāpiemēro Kriminālprocesa likuma 449. panta («Krimināllietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums») daļa par rakstveida pierādījumu pārbaudi. Turklāt nav ne mazāko šaubu, ka šo cīņu pamats ir tieši tas, ka prokurori krimināllietai sarūpējuši dažādus dokumentus apmēram 200 sējumu apmērā, bet tagad aktīvi apgalvo, ka viņu pašu sarūpēto dokumentu pārbaude ir kriminālprocesa novilcināšana.

Cita starpā, jaunu sparu batālijas par Kriminālprocesa likuma 449. panta piemērošanu uzņēma tieši pirms dažām dienām - 2. februāra tiesas sēdē, kad procesa dalībnieki sāka iemēģināt interpretācijas, kā, viņuprāt, būtu jāsaprot 1. februārī spēkā stājušies iepriekšminētie «Judina - Jurisa» likuma grozījumi. Uzsākās tik intensīva viedokļu apmaiņa, ka tiesa devās «izpētīt» jaunradušos situāciju.

Škiet, prokuroriem visai nepatīkams pārsteigums ir T2Terminal pārstāvja parādīšanās procesā. Viņš jau trešo reizi lūdza T2Terminal atbrīvot no cietušā statusa, jo nekādu ciešanu (materiāla kaitējuma) nav bijis. Savukārt, ja tiesa T2Terminal neatbrīvo no cietušā statusa, tiek lūgts nodrošināt likumā paredzētās cietušā tiesības paust viedokli par visiem lietā izskatāmiem jautājumiem.

Un jau pirmā T2Terminal pārstāvja iesaistīšanās viedokļu paušanā prokurorus ķēra vissāpīgākajā vietā - tika apšaubīts viņu favorīta Šveices advokāta Rudolfa Meroni statuss. Proti, advokāts pauda, ka viņš «neredz tiesisko palīdzību», kas būtu jāprasa Šveicei, lai nodrošinātu likumību mantas arestos. Turklāt viņš pauda, ka «nav saprotams mantas stāvoklis šobrīd» - respektīvi, nododot arestēto mantu glabāšanā R. Meroni, nav pārbaudīts tās stāvoklis, kā arī netiek kontrolēts, kas gadu garumā noticis ar šo mantu.

Advokāts G. Dirnēns vairākkārt uzsvēra, ka T2Terminal par cietušo kļuvis «piespiedu kārtā», kaut gan trūkstot «ikviena cietušā pazīme» - materiāls vai morāls kaitējums.

G. Dirnēns lūdza arī izsaukt uz papildu pratināšanu bijušo SIA Man-Tess īpašnieku Jūliju Krūmiņu (jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem J. Krūmiņš divas dienas papratinājās, spilgti atklāja t.s. Lemberga prāvas politisko raksturu, bet tad devās uz Austrāliju...). Šo lūgumu atbalstīja advokāte Irīna Kauke, piebilstot - ja J. Krūmiņš izvairīsies ierasties uz tiesu, tad jāpiemēro piespiedu atvešana. Prokurors J. Juriss kategoriski pieprasīja noraidīt T2Terminal lūgumu par J. Krūmiņa pratināšanu. Atšķirībā no citām reizēm, šoreiz tiesnesis B. Geimans stingri paziņoja - J. Krūmiņš tiks izsaukts.

Ceturtdien G. Dirnēns lūdza tiesu atlikt līdz 10. maijam, dodot iespēju viņam iepazīties ar lietas materiāliem, jo par cietušā pārstāvi viņš kļuvis tikai pirms 18 dienām. Tagad tiesai būs jālemj, vai ievērot šā cietušā tiesības vai tomēr nē.

Svarīgākais