Norāda uz prokuroru ciešo saistību ar Šveices advokātu Meroni

© f64

Skarbi viedokļi tā dēvētajā Lemberga prāvā tika veltīti prokuroriem sakarā ar viņu kārtējo atbalstu arestētās mantas glabātājam Rudolfam Meroni, kurš cenšas panākt uzņēmēja Anša Sormuļa izolēšanu no viņam piederošas Šveices kompānijas.

«Prokuratūras saistības pret Šveices advokātu R. Meroni ir tik ciešas, ka prokurori ir gatavi mest kaunu pie malas un ar juridiski absolūti nihilistisku lūgumu atbalstīt tādu pašu R. Meroni lūgumu. Domāju, ka tas nav pieņemami un neko labu neliecina nedz par prokuratūru, nedz par valsti kopumā,» paužot viedokli par R. Meroni un valsts apsūdzības uzturētāju lūgumiem izolēt A. Sormuli no viņam piederoša uzņēmuma, tiesā teica advokāts Jānis Rozenbergs.

Pārdomāts viedoklis

Sešu gadu garās tiesvedības laikā skarbi izteikumi par R. Meroni acīmredzamo un ciešo interešu kopību ar prokuroriem mantas jautājumos ir izskanējuši vairākkārt, tomēr tik skarbi vēl neviens nebija izteicies. Šo izteikumu advokāts nepauda nejaušā emocionālā runā vai kādā no ierastajiem pēkšņajiem strīdiem, kas starp procesa dalībniekiem uzvirmo regulāri. To J. Rozenbergs bija rūpīgi pārdomājis un iestrādājis 38 lappušu rakstiskā argumentētā viedoklī, kura nolasīšana ilga gandrīz visu tiesas dienu.

Arī mantiskie strīdi šajā kriminālprocesā tiek skatīti ne jau pirmoreiz. Ņemot vērā, ka tiesa tomēr cenšas izvairīties no mantisko strīdu skatīšanas, šoreiz kriminālprocesā tas tika «iespēlēts» kā prokuroru lūgums padarīt bargāku A. Sormulim noteikto drošības līdzekli - aizliegt viņam pildīt Šveicē reģistrētā uzņēmuma Ost Services AG valdes locekļa pienākumus.

Iemesls - zaudējumi tiesās

Kā tiesai skaidroja advokāts J. Rozenbergs, prokuroru atbalstītā pēkšņā vēlme izolēt A. Sormuli no Ost Services AG saistāma ar trijām tiesvedībām Šveices tiesās, kurās tiek izskatītas prasības pret R. Meroni par nesaimniecisku rīcību, viņam darbojoties Ost Services AG valdē, un zaudējumu piedziņu. Divās tiesvedībās R. Meroni nelabvēlīgie lēmumi jau stājušies spēkā, bet trešajā tiesvedībā R. Meroni zaudējis visās trijās instancēs. Tiesības rīkoties Ost Services AG valdē R. Meroni ieguva, pateicoties Latvijas prokuroru pieņemtajiem lēmumiem Lemberga krimināllietā - ieceļot viņu par arestētās mantas glabātāju.

Pēc J. Rozenberga versijas, lai apturētu zaudējumu sēriju Šveices tiesās un atgūtu iespējas nekontrolēti saimniekot ar uzņēmuma līdzekļiem, R. Meroni, sadarbojoties ar Latvijas prokuroriem, nolēmis rīkoties. Tieši tāpēc Rīgas apgabaltiesai iesniegts lūgums izolēt A. Sormuli no Ost Services AG, darot to zināmu Šveices varas iestādēm.

Kā tiesā uzsvēra J. Rozenbergs, prokuroru un R. Meroni lūgumi ir pretrunā gan ar Latvijas Satversmi, gan ar Šveices likumdošanu. Advokāts norādīja, ka atrašanās apsūdzētā statusā kriminālprocesā viņa klientam nenoņem pienākumu rūpēties par savu mantu un to aizstāvēt taisnīgā tiesā. Tāpat aizstāvis uzsvēra, ka tiesa nevar uzlikt par pienākumu veikt absurdas darbības: «Lūgums par pienākuma uzlikšanu Sormulim, lai viņš pieprasītu valdes priekšsēdētāja atkāpšanos kādā uzņēmumā, vispārīgi ir vērtējams kā juridiska analfabētisma pēdējo laiku augstākais sasniegums neatkarīgi no tā, vai šādu lūgumu ir formulējis pats Dr. iur. Meroni, vai kāds viņa Latvijas kolēģis. Šāds lūgums ir noraidāms.»

Jābūt tiesiskajai palīdzībai

Runājot par R. Meroni un prokuroru lūgumiem, J. Rozenbergs atgādināja, ka aizstāvība tiesai sešu gadu laikā vairākkārt norādījusi - Latvijā pieņemtie lēmumi par mantas arestu Šveices teritorijā nav un nevar būt spēkā, ja tie nav nosūtīti izpildei Šveices kompetentajai iestādei tiesiskās palīdzības lūguma ceļā. «Līdz ar to aizstāvībai nav iebildumu pret to, ka šie lēmumi (par aresta uzlikšanu A. Sormulim piederošajām akcijām, ja tādi tiktu pieņemti) tiktu sūtīti ar tiesiskās palīdzības lūgumu uz Šveici, ja tiesa to uzskata par nepieciešamu. Vienlaikus gan jānorāda, ka atbilstoši Cūgas kantona Augstākās tiesas 2013. gada 3. decembra spriedumam, kuru aizstāvība iesniedza tiesai 2014. gada augustā, ir sniegts vērtējums, ka šāda mantas aresta lēmuma izpilde arī varētu neatbilst Šveices tiesībām, līdz ar ko var pieņemt, ka šāds Latvijas tiesiskās palīdzības lūgums Šveicē var arī netikt apmierināts. Vienlaikus norādāms, ka tiesai arī jau 2014. gada augustā iesniegtajā Šveices Konfederācijas Federālās tiesas 2014. gada 2. jūnija spriedumā ir norādīts, ka saskaņā ar Šveices Krimināllikuma 271. panta 1. punktu ir aizliegts Latvijas valsts, respektīvi, tās tiesībsargājošo iestāžu, vietā veikt procesuālas darbības Šveices teritorijā tādā jomā, kas ir tikai Šveices valsts kompetencē, un tieši šī ir tā rīcība, ko šobrīd veic R. Meroni, Šveicē nodarbojoties ar arestētās mantas glabāšanu Latvijas prokuratūras un tiesas uzdevumā.»

Mantas glabātāja reputācija

J. Rozenbergs aicināja tiesu atminēties, ka sešu gadu garumā par arestētās mantas glabātāju nākuši gaismā viņa reputācijai neglaimojoši fakti: «Jau 2012. gada 27. augustā aizstāvība tika darījusi tiesai zināmu faktu, ka Šveices federālās prokuratūras prokurors Verners Fisters apsūdzējis R. Meroni smagos finanšu un saimnieciskos noziegumos pēc Šveices kriminālkodeksa 138. p. par izšķērdēšanu un pēc 158. p. par krimināli sodāmu uzņēmuma vadību. Šis ir viens no apjomīgākajiem kriminālprocesiem Šveices jaunāko laiku tiesību vēsturē, kas Šveicē ir zināms kā Beringa lieta, kur virkne personu, tostarp arī R. Meroni, ir apsūdzēti par dalību finanšu piramīdas veidošanā un par šādi savākto naudas līdzekļu piesavināšanos. Aizstāvībai nav ziņu par šā procesa turpmāko virzību, jo tiesa noraidīja aizstāvības lūgumu par ziņu izprasīšanu no Šveices prokuratūras par šo kriminālprocesu. Bez šā kriminālprocesa pret R. Meroni Šveicē tiek veikti vēl vairāki kriminālprocesi, kas uzsākti tieši pēc A. Sormuļa lūguma. Arī pats R. Meroni, sniedzot liecības Rīgas apgabaltiesā, 2014. gada 7. oktobra tiesas sēdē tika atzinis, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana augšminētajā Beringa lietā, kā arī tiek veiktas izmeklēšanas saistībā ar vairākiem kriminālprocesiem, kas uzsākti pēc A. Sormuļa lūguma.»

Svarīgākais