Vientuļus būvē, smagajiem vairs nevajagot
Robežšķērsošanas vietā Vientuļi uz Latvijas – Krievijas robežas ceļotāji pagaidām vēl var aplūkot un lietot vienas no pēdējām valsts uzturētajām sausajām atejām. Taču Vientuļu pārbūve rit pilnā sparā.
Tas nozīmē, ka robežu varēs šķērsot civilizēti, moderni. Robežsargiem un muitniekiem beidzot būs iekārtotas cilvēka cienīgas darba vietas. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars Neatkarīgajai stāsta, ka valdība arī piešķīrusi papildus 33 jaunas štata vietas un no nākamā gada 1. janvāra jaunais robežpārejas punkts sāks darboties. Vienīgā ķibele – pašlaik nav skaidrības, vai 13,4 miljonus eiro vērtais projekts sasniegs savu sākotnējo mērķi un robežu šeit varēs šķērsot smagais autotransports. Tehniski – jā, tas būs iespējams. Līdz šim Vientuļos valdīja milzu disonanse. Otrpus tiltam Krievijas pusē uzceltas modernas ēkas, kamēr pie mums robežsardzes un muitas procedūras tiek veiktas 1991. un 1992. gadā uzslietās būdiņās.
Robežpārejas punkta pārbūve ļautu Latvijas pusei palielināt jaudas – vairāk cilvēku, vairāk un lielākas mašīnas, arī komerctransports. Savulaik lēsts – 100 kravas un 400 vieglo automašīnu dienā.
Priekšnoteikums tam ir starpvalstu vienošanās, bet, kā skaidro Normunds Garbars, Krievija īsti nevēlas runāt par jaunu robežšķērsošanas vietu veidošanu vai jau esošo attīstīšanu. Turklāt Pleskavas virzienā ceļu infrastruktūra nav tik labi sakārtota, lai spētu uzņemt lielas slodzes.
Vientuļu rekonstrukcija tika atlikta un atlikta gadiem ilgi. Vēl pirms trim četriem – komercpārvadātājiem izmisīgi bija nepieciešama kāda papildu alternatīva Terehovai, kur rindās nīka tūkstošiem mašīnu un šoferu. Tagad situācija radikāli mainījusies, atzīst asociācijas Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš. Biznesa pārvadājumu straume Krievijas virzienā apsīkusi rubļa vājuma un sankciju dēļ. Tagad robežas caurlaidības spējas esot apmierinošas. «Diemžēl,» piebilst V. Trēziņš. Daļēji tas esot arī Krievijas muitas darba uzlabojumu dēļ. Galvenais kravu virziens gan tāpat paliekot Maskava, nevis Pēterburga. Tāpēc pārvadātāji rosina vairāk domāt par Terehovas atslogošanu. Vieglo transportu varētu laist cauri desmit kilometru attālajiem Opuļiem un Terehovu atstāt tikai smagajiem. Bet bez Vientuļiem varot pavisam labi iztikt. Biznesam perspektīvs izskatoties arī Baltkrievijas virziens, jo ar Krieviju vairs neko nevar zināt.
Taču pat bez smago mašīnu klātbūtnes Vientuļi ir jāuzbūvē. Kaut vai tāpēc, ka robežsargiem un muitniekiem tur jāstrādā cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos: sapelējušas būdiņas, sausās atejas, aka ar grieztuvi un smirdīgs gāzes balons atpūtas būcenītī ar uzburbušu grīdu. Sliktāk nekā deviņdesmito sākumā.
No valsts puses būvniecības procesu organizē Valsts nekustamie īpašumi. Uzņēmums vēsta, ka pašlaik esot izbūvēta liela daļa inženiertīklu, ieskaitot sūknētavas un attīrīšanas iekārtas, kā arī ceļu pamatnes; vietām uzklāta pirmā asfalta kārta. Aktīvi notiek ēku būvniecība – pabeigtas saimniecības ēkas norobežojošās konstrukcijas un lielākā daļa iekšējo inženiertīklu, notiek ārējās un iekšējās apdares darbi. Apmēram pusē esot galvenās kontroles ēkas un padziļinātās kontroles ēkas norobežojošās konstrukcijas; darbs turpinās. «Konkrētais lēmums par punkta atvēršanu smagajiem transportlīdzekļiem tiks pieņemts, kad noslēgsies būvdarbi robežšķērsošanas vietā Latvijas pusē, koordinējot aktivitātes ar Krievijas atbildīgajām institūcijām robežšķērsošanas vietu darba grupā, kas izveidota Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā ietvaros.»