Nekarošanas likums sašķiros ziedojumus
Kārtējā Latvijas iedzīvotāju vāktā palīdzības krava Ukrainas karavīriem uz fronti aizceļojusi janvāra pēdējās dienās – vērtīgākās tajā bija 20 bruņuvestes. Taču ukraiņu atbalstītāju bažas izraisījušas Krimināllikumā iecerētās izmaiņas, kas aizliegs prettiesisku karošanu.
Likumprojekta mērķis ir pareizs un apsveicams, proti, neļaut tādiem personāžiem kā Aijo Beness un Vladimirs Lindermans tieši vai netieši iesaistīties karadarbībā slikto pusē pret labajiem – Latvijas izpratnē. Taču līdztekus prettiesiskai karošanai un vervēšanai sodīta tiks arī šādas karošanas finansēšana, un te pastāv bažas, ka zem nepelnīta sitiena var nonākt humānās palīdzības un ziedojumu vācēji. Krimināllikuma 77. panta jaunā redakcija paredzēs līdz pat 10 gadu ilgu brīvības atņemšanu «par jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei, kuras darbība vērsta pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi nav savienojama ar Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesībām (..) ». Ukrainas kara kontekstā šis formulējums skaidri nodala labos no sliktajiem, un arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš drošina, ka palīdzības vācējiem nav pamata satraukumam. Taču kāds būtu likuma skaidrojums, ja cīņu pret valsts robežu neaizskaramību sāktu Krievijas anektētā Krima un humānā palīdzība būtu nepieciešama tai. Vai arī šādā gadījumā Latvijas karavīri drīkstētu sūtīt turienes karavīru bērniem zīmuļus, klades un citas lietas skolas gaitu uzsākšanai?
Ziedojumu sašķirošana labajos un sliktajos ir problemātiska, arī vērtējot pēc humānās palīdzības jēgas. Piemēram, Sarkanā Krusta pamatideja ir palīdzēt kaujas laukā ievainotam cilvēkam neatkarīgi no tā, kādā krāsā ir viņa uniforma. Latvijas organizācijas ģenerālsekretārs Uldis Līkops stāsta, ka šis princips tiek ievērots joprojām un arī pašā Ukrainā ārstniecības iestādes sniedz palīdzību dzemdētājai neatkarīgi no tā, kurā pusē karo viņas vīrs.
Tomēr, vai medicīniskās palīdzības sūtīšana kaujiniekiem uz Donbasu būtu jauno normu pārkāpums, Gaidis Bērziņš atzīst par iedziļināšanās cienīgu jautājumu. «Tur vajadzētu papētīt starptautiskos dokumentus.»
Uldis Līkops pieļauj, ka jaunie ierobežojumi Krimināllikumā varētu attiekties tikai uz tādu palīdzēšanu, kas tieši atbalsta karadarbību, sniedz armijai resursus. Latvijas Sarkanais Krusts ar jaunajiem likuma formulējumiem nav iepazinies, bet laika atlicis maz.
Likumprojekts pirmajā lasījumā Saeimā pieņemts steidzamības kārtā, bet otrais un galīgais paredzēts jau nākamajā ceturtdienā. Kavēties nedrīkst, jo Latvijā netrūkst cilvēku, kas labprāt dotos pašaut ukraiņus.
Tikmēr ukraiņu atbalstītāji turpina ziedojumu vākšanu, un busiņš tiek pildīts jau sestajam braucienam. Daļa nepieciešamo lietu tiek sarūpētas, pateicoties armijas un cīņas sporta veikala Bunkurs 13 iesaistei. Tā īpašnieks Jānis Sils Neatkarīgajai stāsta, ka arī interesējies par Krimināllikumā paredzētajiem grozījumiem. Sākumā šķitis, ka tas būs abpusēji griezīgs asmens, proti, lai neviens nepalīdzētu separātistiem, būs aizliegts palīdzēt arī ukraiņiem. Šobrīd izskatās, ka domubiedru grupas SOS palīdzība Ukrainas armijai darbs netiks traucēts. Un ziedojumi turpina plūst: nauda, pārtika, adījumi, formas tērpi, taktiskās mugursomas, pārsienamie materiāli, cigaretes. Grupas profilos sociālajos tīklos iespējams izsekot ziedojumu ceļam no saņemšanas līdz pat nodošanas brīdim – fotogrāfijās.
Taču piemērs ar Krimu, ja palīdzība patiešām būtu nepieciešama tur vai kādā citā politiski divdomīgā situācijā nokļuvušā teritorijā, prasa skaidrojumu. Konkrētiem gadījumiem un situācijām rakstītiem likumiem ir niķis nedarboties universālā režīmā.