Politologi atšķirīgi raugās uz pagājušā gada 13.janvāra scenārija atkārtošanos un vērienīgu protesta akciju iespējamību nākamnedēļ.
Politologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka pastāv visai liela iespēja, ka šogad 13.janvārī varētu notikt līdzīgi nemieri kā pagājušajā gadā. "Ja mēs skatāmies, ko mums par sabiedrības noskaņojumu liecina sabiedriskās domas aptaujas, tad ir skaidrs, ka tam ir visi priekšnoteikumi. Lielākā daļa sabiedrības ir nepamierināta ar valstī notiekošo, viņus nepamierina situācijas virzība un viņi atrodas dziļā depresijā. Ja nemieriem tiks dots kāds taustāms iemesls - ja būs dzirksteles, tad liesmu var izsaukt ātri," uzsver Kaktiņš.
Lai tomēr novērstu iespējamos nemierus, Kaktiņš politiķiem iesaka katru lēmumu pirms pieņemšanas "septiņas reizes nomērīt". Politologs skaidro, ka viens no lielākajiem iemesliem, kas izsauc sabiedrības neapmierinātību, ir pārsteidzīgu lēmumu pieņemšana no politiķu puses. "Ja mēs atskatāmies uz iepriekšējo gadu, tad redzam, ka ir bijušas vairākas situācijas, kur vienos naktī kaut kas lemts un labākajā gadījumā pāris dienu laikā pieņemti lēmumi. Patiesībā vairākās situācijās ir bijusi vajadzība par attiecīgo lēmumu diskutēt pāris mēnešus, lai pieņemtu kādu optimālu risinājumu, lai sabiedrība mazliet būtu sagatavota," uzskata Kaktiņš.
Savukārt politologs Ivars Ijabs uzskata, ka varbūtība, ka šogad varētu atkārtoties pagājušā gada 13.janvāra scenārijs, ir visai niecīga. "Pagājušā gada 13.janvāra pasākumu organizēja konkrēta politiskā partija, vismaz viņi to iniciēja, ne tajā nozīmē, ka viņi būtu to pilnībā atbalstījuši un veidojuši, bet tajā nozīmē, ka viņi to katrā ziņā uzsāka. Šogad, cik es zinu, neviens nopietns politisks spēks uz šādiem pasākumiem neaicina, pauž Ijabs.
Ijabs arī uzsver, ka sabiedrība lielākoties spēj mobilizēties tad, ja viņiem ir kaut kāda vismaz pusoficiāla vadība un organizatoriska struktūra, kas šobrīd nav vērojams. Politologs gan pieļauj, ka nemierus varētu izraisīt kāda radikāli noskaņota grupa, tomēr maz ticams, ka tās varētu izvērsties par liela mēroga nekārtībām. "Es domāju, ka pagājušā gada scenārijs neatkārtosies tieši tādēļ, ka šobrīd šāda veida pasākumam nav nekāda oficiāla politikas atbalsta," pārliecināts Ijabs.
Līdzīgās domās ir arī politoloģe Iveta Kažoka, uzskatot, ka pagājušā gada 13.janvāra notikumi, visticamāk, šogad neatkārtosies, jo pērn grautiņos liela loma bija pūlim, kas bija sanācis uz vērienīgi organizēto demonstrāciju. "Šoreiz es nedomāju, ka cilvēki spontāni sapulcēsies ap Saeimu, lai dauzītu logus. Tā kā ir maz ticams, ka varētu izvērsties vērienīgas protesta akcijas, ja vien nav kāda īpaši uz vandālismu noskaņota grupa, kas, sabiedrībai par to nezinot, sapulcēsies pie Saeimas," pārliecināta Kažoka.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers aģentūrai LETA apstiprināja, ka janvārī viņa vadītā organizācija negrasās rīkot nekādas protesta akcijas. Par iespējamām protesta akcijām turpmāk tiks lemts janvāra beigās.
Pagaidām ziņu aģentūras LETA rīcībā ir informācija, ka 13.janvārī Rīgas domē tika pieteiktas divas protesta akcijas, no kurām vienu Rīgas dome nesankcionēja
Biedrība "Antiglobālisti" saņēmusi atļauju savu mītiņu rīkot pie jaunās "Parex" ēkas Citadeles ielā. Par to vienojusies Rīgas domes Piketu, sapulču un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija ar pasākuma rīkotājiem. Mītiņā paredzēts protestēt pret "Parex" bankas pārņemšanu, nerēķinoties ar tautas viedokli.
Tā kā sapulces pieteikums ir 13.janvārī, tad, ņemot vērā pagājušā gadā notikušās masu nekārtības, pastāv iespēja, ka protesta akcijas varētu apmeklēt personas vai personu grupas, kuru vēlmes varētu nesakrist ar pasākuma rīkotāju deklarētajiem mērķiem. Lai preventīvi mazinātu provokāciju iespējamību, kā arī fiksētu dažādu galēji radikālu organizāciju darbības, Drošības policija (DP) strādās pastiprinātā režīmā.
DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai "LETA" jau iepriekš pauda, ka DP turpina veikt pastāvīgu sociālo un politisko procesu monitoringu saistībā ar iespējamām publiskām aktivitātēm 13.janvārī.
Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apliecināja, ka RRP ir gatava nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību šajā pasākumā.