Politiķi nedomā, ka 13. janvārī būs plašas protesta akcijas

Šogad 13.janvārī nav gaidāmas vērienīgas protesta akcijas, uzskata ziņu aģentūras LETA aptaujātie politiķi.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka šogad 13.janvārī nav gaidāmas vērienīgas masu nekārtības, pieļaujot tomēr, ka kāds konkrēts spēks varētu paust savu viedokli. Tomēr protests noteikti nebūs organizēts. "Lai būtu kādi masu protesti, tiem ir jābūt kaut kur pieteiktiem, reģistrētiem. Pašreiz, cik es zinu, nekas vērienīgs nav pieteikts. Nedomāju, ka varētu būt arī kāda spontāna rīcība no sabiedrības puses," pārliecināts Brigmanis.

Tautas partijas valdes loceklis Māris Kučinskis uzskata, ka šobrīd neviens no politiskajiem spēkiem neuzņemtos rīkot masu protesta akcijas. Savukārt bez politiķu iesaistīšanās masveida protesta akcijas noorganizēt nav iespējams. "Tie, kas pagājušajā gadā organizēja 13.janvāra protestus, šobrīd ir pozīcijā un neatrodas ārpusē. Viņiem ir jāvada valdība un jārisina citas problēmas, tādēļ nav laika organizēt masu mītiņus," skaidro Kučinskis.

Politiķis gan pieļauj, ka protesta akcijas aktuālākas varētu kļūt februārī un martā, kad cilvēki jau būs saņēmuši samazinātās algas un lielos vilcienos būs skaidrs, kā pildīsies budžeta ieņēmumi. Kučinskis pieļauj, ka tie varētu arī nepildīties.

Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pieļauj, ka nemieri varētu sākties martā un tie varētu būt vairāki - gan saistīti ar 16.martu, gan ceturkšņa beigām. Politiķis pieļauj, ka politiskās partijas kļūs aktīvākas, rosīgākas un savstarpēji naidīgākas, un kopējās nesaskaņas, iespējams, būs redzamas protestos uz ielas.

"Pašreiz ir tāds sava veida politiskais sastingums, ko nosaka neziņa. Parasti jau aktivitāte nāk no lielās vilšanās, bet ar kaut kādu nojausmu, piemēram, kura ir lielākā nelaimes sakne. Pašreiz politiķu un valsts vadītāju pirksti rāda visapkārt viens uz otru, un tā īsti nav skaidrs - vai visi, vai kāds no viņiem ir lielais nelaimes nesējs. Es domāju, ka šis apjukums radīs sava veida aktivitāšu stingumu 13.janvārī. Pasākumi, kas pieteikti izskanēs kā viegla prelūdija," uzskata Urbanovičs.

Pilsoniskās savienības (PS) pārstāve Anna Seile, izsakot savas domas par iespējamajām protesta akcijām 13.janvārī, pauž pārliecību, ka nebūtu pareizi šo datumu iedzīvināt ar negatīvu zīmi. Politiķe uzsver, ka šobrīd Latvijas ekonomika kaut kādā mērā "sāk rāpties laukā no ekonomiskās lejupslīdes", tādēļ ar šādiem notikumiem, kādi pērn bija vērojami 13.janvārī, nevajadzētu radīt sliktu iespaidu par Latviju starptautiskajiem aizdevējiem.

"Man gribas piekrist tiem politologiem, ka latviešu mentalitāte nepieļauj rīkoties tā kā, piemēram, itāļiem, kas sviež akmeņus, dedzina mašīnas un sit logus. Ar tādu vienreizēju izgājienu, kāds bija pērn 13.janvārī, tiesa, diezgan provokatīvi radītu, mums varētu arī pietikt," pauž Seile.

Kā ziņots, Rīgas domē tika pieteiktas divas protesta akcijas 13.janvārī, no kurām vienu Rīgas dome nesankcionēja.

Biedrība "Antiglobālisti" saņēmusi atļauju savu mītiņu rīkot pie jaunās "Parex" ēkas Citadeles ielā. Par to vienojusies Rīgas domes Piketu, sapulču un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija ar pasākuma rīkotājiem. Mītiņā paredzēts protestēt pret "Parex" bankas pārņemšanu, nerēķinoties ar tautas viedokli.

Jau iepriekš ziņots, ka, lai preventīvi mazinātu provokāciju iespējamību, kā arī fiksētu dažādu galēji radikālu organizāciju darbības, 13. janvārī Drošības policija (DP) strādās pastiprinātā režīmā. Tāpat DP turpina veikt pastāvīgu sociālo un politisko procesu monitoringu saistībā ar iespējamām publiskām aktivitātēm 13.janvārī.