«Cik nu šai darba procesā esmu varējis viņu iepazīt, domāju, ka esam diezgan atšķirīgi cilvēki. Pat diametrāli pretēji,» saka jaunais aktieris Mārtiņš Upenieks (25). Viņam svētdien pirmizrāde – galvenā loma izrādē par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu Padegs par Padegu, ko iestudējis aktieris un režisors Varis Piņķis.
Izrādes scenāriju, iedvesmojoties no Jāņa Kalnača grāmatas Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs un izmantojot izvilkumus no 20. gs. 20.–30. gadu preses, rakstījis dramaturgs Ivo Briedis. Līdzās Mārtiņam Upeniekam izrādē spēlē arī aktrise Inga Tropa. Nākamās izrādes: 1., 2., 6. un 7. februārī izstāžu zālē Arsenāls.
«Pirms sākām strādāt pie šī darba, man par Kārli Padegu jau bija izveidojies stereotips: ka viņš bijis slavens Rīgas dendijs, riktīgs bohēmists, ballīšu karalis, meiteņu pavedējs, kurš staigājis augsti paceltu galvu, pat nedaudz lidinājies virs zemes. Bet patiesībā viņš bijis diezgan intraverts un mazrunīgs cilvēks. Jā, viņam ļoti patika meitenes, bet kontakts ar viņām veidojies grūti. Viņš dzīvojis ārkārtīgā nabadzībā, vienā istabā kopā ar mammu, viņam pat nebija savas istabas...» izpētījis informāciju, kas pieejama par 20. gs. sākuma slavenā mākslinieka un Rīgas dendija dzīvi, jaunais aktieris ir patiesi pārsteigts, ka tā bijusi tikai maska.
Mārtiņš Upenieks nešaubās, ka Kārļa Padega dzīves gājums pavisam noteikti ir izrādes vērts. «Viņš bija ļoti interesants gadījums mākslas vēsturē, augsta ranga mākslinieks, ģeniāls līnijas meistars, kurš aizgāja no šīs dzīves ar tuberkulozi tikai 28 gadu vecumā. Bet – ko viņš paspēja izdarīt! Ja vienreiz esi redzējis viņa darbus, tos ir grūti aizmirst. Tie atstāj milzīgu iespaidu!»
Aktieris neslēpj, ka darbs pie šīs izrādes ir grūts. «Jo mums nav neviena video ar viņu, un mēs īsti nezinām, kāds tieši viņš bija – kā kustējās, kāds bija viņa balss tembrs. Par viņu varam spriest tikai no atmiņu pierakstiem, no vēstuļu sarakstēm, no dažām bildēm. Tāpēc šai izrādē runājam par tām lietām, ko gribam akcentēt – par mākslinieka intraverto raksturu, par viņam raksturīgo cinismu, ironiju un arī nesaudzīgo pašironiju. Mēs meklējam to mazāk zināmo, to otru pusi,» aktieris atklāj, piebilstot, ka gleznot arī viņš izrādes laikā nemēģinās, jo uzskata, ka tas būtu absurdi. To nav iespējams pat imitēt, kur nu vēl atdarināt. Un tas arī nav izrādes mērķis. Mākslinieka darbi runās paši par sevi.
Mārtiņš Upenieks uzskata, ka ar Kārli Padegu ir diametrāli pretēji cilvēki. «Viņam bija grūti atrast kontaktu ar meitenēm, bet man ir viegli. Viņam galīgi nebija naudas, bet man ir nauda. Viņš dzīvoja pie mammas, bet es jau sen nedzīvoju pie mammas,» aktieris pasmaida un piebilst, ka arī gleznot viņš neprot. «Es darbojos citā lauciņā,» viņš uzsver un izstāsta, cik plašs šobrīd ir šis lauciņš. «Pirmo sezonu esmu Valmieras teātra štatā, kur man ir lomas izrādēs Siltumnīca un Vienādas asinis, bet es spēlēju arī citos teātros: izrādē Satisfakcija Nacionālajā teātrī, izrādē Peldošie, ceļojošie Jaunajā Rīgas teātrī, Dirty Deal Teatro tikko nospēlējām pēdējo izrādi Sen jau tā vajadzēja, Zaķi!, bet mūzikas namā Daile man ir loma bērnu izrādē Čigānmeitēns Ringla,» stāsta aktieris, kurš jau studiju laikā iemācījies piemēroties dažādu režisoru prasībām. Arī darbs ar režisoru Vari Piņķi viņam nesagādā grūtības. «Viņš strādā profesionāli, un man ir sajūta, ka viņš man uzticas. Arī es viņam uzticos.»
Taču lampu drudzis pirms svētdien gaidāmās pirmizrādes Mārtiņam Upeniekam tomēr ir. «Godīgi sakot, jā. Pagājušajā naktī ļoti slikti gulēju: domāju par to, ka līdz pirmizrādei palicis pavisam nedaudz, bet ir sajūta, ka vajadzētu vēl mazliet laika. Patiesībā, tāda sajūta ir pirms katras pirmizrādes. Ja tā nebūtu, tad vajadzētu uztraukties,» domā jaunais aktieris. «Turklāt Padegs ir tik liels mākslinieks un veidot izrādi par viņu ir tik riskanti, ka tu nemaz nedrīksti ieslīgt komfortā.»