KNAB: Inga Antāne drīkstējusi ņemt naudu

© f64

Izčākstējušās Reformu partijas valdes locekle, bijusī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža, pēc tam ekonomikas ministra Vjačeslava Domrovska padomniece, bijusī Rīgas brīvostas valdes locekle, kura šobrīd atjaunojusi darbību advokātu birojā Triniti, Inga Antāne drīkstējusi saņemt naudu no Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu pārvaldītās un finansētās sabiediskās organizācijas Baltijas asociācija – tranzīts un loģistika (BATL), secinājis KNAB.

Neizpratni Neatkarīgajā un tās lasītājos izraisīja Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pavisam nesen publiskotā I. Antānes valsts amatpersonas deklarācija, kas jāiesniedz, beidzot pildīt valsts amatpersonas pienākumus. Tur redzams, ka I. Antāne pērn saņēmusi 4500 eiro no sabiedriskās organizācijas BATL, kurā apvienojušies tikai ar Ventspils ostu saistīti uzņēmumi.

Organizācijas vadītāji un kontrolējošās personas jau ilgus gadus visdažādākajām metodēm cīnās pret A. Lembergu, mēģinot panākt viņa izstumšanu no politikas. Arī I. Antāne no savas politiskās darbības pirmsākumiem aktīvi iesaistījās darbībās pret Ventspils mēru. Viņa bija viena no autorēm E. Sprūdža 2012. gada oktobra rīkojumam par A. Lemberga atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata, kas, kā zināms, tiesu procesos jau ir izgāzies. Turklāt, ņemot vērā arī to, ka Rīgas un Ventspils brīvostas kravu un investoru piesaistes ziņā ir konkurējošas ostas, I. Antānes deklarācijā minētais rada aizdomas, vai viņa nav pārkāpusi likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Neatkarīgā KNAB vaicāja, vai valsts amatpersona drīkst saņemt atalgojumu no biedrības, kura lobē nozares pārstāvju intereses?

KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša skaidroja, ka «izskatāmajā gadījumā šos amatus konkrētā persona varēja apvienot, jo nedz asociācija, nedz advokātu birojs nav komersants vai komercsabiedrība, tātad ierobežojumi vai aizliegumi, ko paredz iepriekš minētais likums, nav attiecināmi uz izskatīto gadījumu. Turklāt ministra padomniekam nav amatu savienošanas ierobežojumu».

Viņa arī norādīja uz likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 10. panta 7. daļu, kura neesot pretrunā ar I. Antānes veiktajām darbībām. Minētajā likuma daļā teikts: «Valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.»

Kā redzams BATL 2013. gada pārskatā, tās biedri ir vairāki ārvalstu komersanti, kuru kapitāla daļas ir arestētas un nodotas glabāšanā plaši pazīstamajam Šveices advokātam Rudolfam Meroni – Belegginsmaatshchappij Geit B.V, Yelverton Investment B.V., Yelverton Investments B.V., Elektrotech Limited. Tāpat BATL biedri ir Ventspils ostas uzņēmumi, kurus, ņemot vērā arestētās mantas glabātāja tiesības, kontrolē R. Meroni (ieņemot arī padomes priekšsēdētāja amatu) un ļoti šaurs viņa tuvāko menedžeru loks – Kālija parks, Ventspils Tirdzniecības osta, Ventbunkers, Latvijas Naftas tranzīts un vēl četri šo kompāniju meitasuzņēmumi. Vienīgais BATL biedrs, ko nekontrolē R. Meroni, ir Ventspils Grain Terminal, kura valdes priekšsēdētājs toties ir sens A. Lemberga apkarotājs – Ventspils domes opozīcijas deputāts Vladislavs Šafranskis.

Arī BATL vadība ir iepriekš minēto uzņēmumu menedžeri un R. Meroni uzticamības personas – Edgars Ciniņš, Ivars Landmanis, Aivars Gobiņš, V. Šafranskis. BATL ieņēmumi 2013. gadā bijuši tikai divi ziedojumi pa 6000 latu no Kālija parka un VTO, kā arī biedru naudas – 61 850 latu. Būtiska daļa no šiem ieņēmumiem – 20 401 lats – tērēta gada pārskatā neminēta laikraksta izdošanai.

Latvijā

Dziesma “Par savu zemi saukt” jau gadu kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu svētkos, kuri simbolizē latvietību, ģimeniskumu un uzvaras. Novembra patriotisko notikumu kontekstā radusies sadarbība, kura papildina viena otru – ar mūsu bruņotajiem spēkiem.