Vakara (maiņu), tālmācības un neklātienes izglītības programmu īstenotāji satraukušies par tām paredzētā finansējuma atkārtotu apcirpšanu pusgada laikā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu lēmumu skaidro ar šo skolu neracionāliem tēriņiem, nekvalitatīviem pakalpojumiem un citiem apsvērumiem.
Izglītības iestāžu direktori, kuri īsteno vakara (maiņu), tālmācības un neklātienes programmas, IZM, nozares arodbiedrībai, Latvijas Pašvaldību savienībai un citām instancēm adresētajā vēstulē pauž bažas par ministrijas plānu šim sektoram mērķdotāciju sadales koeficientu no 0,75 samazināt uz 0,5. Viņi norāda, ka jau 2014. gada 17. jūnijā šis koeficients tika nogriezts no 0,8 uz 0,75. Neesot saprotams, kas mainījies pusgada laikā, lai lemtu par vislielāko līdzekļu apcirpšanu tieši tālmācības un neklātienes programmām. «Uzskatām, ka IZM plānotā koeficienta samazināšana neklātienes un tālmācības programmām ir nepamatota, nesamērīga, neatbilstoša tiesiskās paļāvības principam un apdraud vienotu izglītības standartu apguvi un izglītības kvalitāti,» secināts vēstulē. Direktori vērš uzmanību uz to, ka vakara (maiņu) vidusskolās ik gadu nonāk ap 17% (vairāk nekā 5000) no profesionālajām vidusskolām atskaitītie audzēkņi. Tajā pašā laikā IZM nepārmetot profesionālās izglītības iestādēm nelietderīgu līdzekļu tēriņu, lai gan no vakarskolām gada laikā atbirst labi ja 5% skolēnu. Jau iepriekšējais finansējuma apcirpums par 6,5% padarījis plānākus vakarskolu maciņus, bet nule plānotais grieziens skolām, kas īsteno tālmācības un neklātienes programmas, finansējumu samazinās pat par 42%.
Jāņem vērā, ka centralizētie eksāmeni visiem ir vienādi – vai tie būtu dienas vai vakarskolu beidzēji. Kā rāda šo eksāmenu rezultāti, vakarskolu beidzējiem tie ir pat nedaudz augstāki nekā dienas vidusskolās, un, lai to sasniegtu, vajadzīgas krietnas pedagogu pūles, Neatkarīgajai pauda Ventspils vakara vidusskolas direktore Ija Lasmane. Gan viņa, gan Preiļu vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas direktore Klaudija Zarāne uzskata, ka šādām skolām noteikti jābūt arī turpmāk, jo pretējā gadījumā daudzi jaunieši nonāks vienkārši uz ielas un neiegūs nekādu izglītību. Dīvains šķietot arī tik apaļš koeficientu samazinājums, jo viņu aprēķini liecina, ka tam vajadzētu būt 0,65, nevis 0,5. Tas tiešām izskatoties pēc politiska lēmuma – «noņemt naudu mums, lai atdotu to citiem».
IZM šādu politiku skaidro ar «koeficienta izmaiņām par labu pamatizglītības programmām». Bez tam akcents turpmāk jāliekot uz profesionālo izglītību – tā, lai 50% mācītos profesionāli tehniskajās skolās. Jo, kā dati rāda, 30% no vidusskolas beidzējiem papildina bezdarbnieku rindas. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM pārstāve Līga Buceniece aprādīja, ka «pieaugušie nereti trīsreiz mēģina iegūt vidējo izglītību vakarskolās, bet nebeidz, un tieši tālmācības programmās atklāti vislielākie riski – 600 pārtrauc mācības un aptuveni 500 atkal atsāk». Aizdomīgi šķietot arī tas, ka daudzi pusgada laikā beidz divu gadu programmu, kā arī bieži vien mācību process aprobežojas ar epastu apmaiņu, kas ir par maz, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. L. Buceniece arī vērsa uzmanību uz to, ka šajās skolās strādājošiem ir vienas no lielākajā algām visā nozarē: dažviet pat saņemot par likmi ap 800 eiro uz rokas.