Šveicieši brīdinājuši par Lemberga lietas politisko raksturu

Jau 1999. gada decembrī Cīrihes kantona apgabala prokuratūras prokurors Dīters Jans Latvijas Ģenerālprokuratūrai norādījis, ka Šveices likumi liedz sniegt tiesisku palīdzību saistībā ar politisko darbību vai disciplināriem nodarījumiem.

Līdz šim plašākai sabiedrībai nebija zināma šī Šveices prokurora atbilde uz tiesiskās palīdzības lūgumu tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā. Tā saprotamu iemeslu dēļ tika turēta izmeklēšanas noslēpuma aizsegā, līdz pērnā gada nogalē tika nosaukta rakstveida pierādījumu pārbaudē Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā. Publiski plaši tika apspriests krietni vēlāk - 2003. gada novembrī - prokurora Anda Mežsarga parakstītais, Šveicei nosūtītais un laikrakstam Diena noplūdinātais tiesiskās palīdzības lūgums, par kura likumību vēl tagad strīdas profesionāli juristi.

Lai pārbaudītu 1999. gada vasarā toreizējā ekonomikas ministra Aināra Šlesera, Ministru prezidenta Andra Šķēles un laikraksta Dienas reportieres Intas Lases Ģenerālprokuratūrā iesniegtos papīrus par iespējamo Ventspils mēra Aivara Lemberga un kādreizējā valsts uzņēmuma Ventspils Tirdzniecības osta direktora Oļega Stepanova saistību ar Šveicē reģistrēto akciju sabiedrību Multinord AG, 1999. gada 30. novembrī ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš Šveices Federālajam Tieslietu un policijas departamentam nosūtījis tiesiskās palīdzības lūgumu.

Tajā ģenerālprokurors šveiciešus informējis, ka, «pamatojoties uz līdzšinējiem izmeklēšanas rezultātiem, pastāv aizdomas, ka A. Lembergs un O. Stepanovs 1994. un 1995. gadā bijuši Multinord AG akcionāri un guvuši ienākumus, kurus nedrīkstēja gūt». J. Skrastiņš lūdzis šveiciešus noskaidrot, vai A. Lembergam un O. Stepanovam «ir piederējušas vai pieder» Multinord AG akcijas un vai minētās amatpersonas no Multinord AG ir saņēmušas kādus maksājumus. Tāpat ģenerālprokurors lūdzis noskaidrot arī daudzus citus ar A. Šlesera, A. Šķēles un I. Lases iesniegtajiem papīriem saistītus jautājumus.

Jau pēc mēneša, 1999. gada 30. decembrī, D. Jans sniedzis atbildi. Tajā Cīrihes kantona apgabala prokurors pavēstījis cita starpā sekojošo: «Diemžēl mums ir jāpaziņo, ka, pamatojoties uz tādas formas iesniegumu, mēs nevaram apmierināt Jūsu prasību. Sniegt tiesisko palīdzību ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja izmeklējamie pārkāpumi ir sodāmi arī saskaņā ar Šveices likumdošanu un turklāt tie nav uzskatāmi par politiskiem nodarījumiem (vāciski - «politischen Delikten»)».

No atbildes nepārprotami secināms, ka tiesiskās palīdzības lūgumā aprakstītā situācija un pieminētie fakti par A. Lemberga un O. Stepanova iespējamo saistību ar Multinord AG šveiciešos nostiprinājuši pārliecību, ka Latvijas prokurori nevis izmeklē kriminālu noziegumu, bet gan pārbauda kādus disciplinārus pārkāpumus vai ir ierauti kādu politisku nesaskaņu kārtošanā. Jau nākamajā rindkopā D. Jans vēlreiz ir uzsvēris - ja disciplināriem nodarījumiem tomēr ir kriminālas sekas, tad jebkurā gadījumā «nevajadzētu pamatoties uz politiskajiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar tiesisko palīdzību».

Citā starpā D. Jans arī atzīmējis, ka tiesiskās palīdzības lūgumā nepietiekami aprakstīti A. Lemberga un O. Stepanova amata pienākumi, un neviļus pasaka priekšā, pie kādiem konkrētiem nosacījumiem tiesiskās palīdzības lūgums tiks apmierināts: «Lai varētu izlemt par tiesiskās palīdzības sniegšanu, viņu funkcijām jābūt aprakstītām precīzāk. Nekavējoties varētu sniegt tiesisko palīdzību tādā gadījumā, ja apsūdzētās personas, izpildot dienesta pienākumu, būtu saņēmušas dāvanas vai kukuļus no Multinord AG.»

Šis tiesiskās palīdzības lūgums nebija vienīgā J. Skrastiņa vadītās Ģenerālprokuratūras starptautiskā darbība. Caur Interpola Šveices nodaļu prokurori noskaidroja, ka A. Lembergs nav un nav bijis Multinord AG akcionārs.

Balstoties uz šiem un citiem pārbaudes rezultātiem, 2000. gada maijā prokurore Anita Cēsiniece pieņēmusi lēmumu «Par atteikšanos ierosināt krimināllietu». Prokurore konstatējusi, ka «nav iegūti pierādījumi, ka A. Lembergs un O. Stepanovs būtu ietekmējuši lēmumu pieņemšanu a/s Kālija parks, izmantojot savu dienesta stāvokli vai līdzdalību a/s Multinord. Nav iegūti pierādījumi un līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka, saņemot dividendes un citus maksājumus, A. Lembergs un O. Stepanovs ir nodarījuši jebkādu mantisku zaudējumu Ventspils pilsētas domei, a/s Kālija parks vai tās akcionāriem, valsts politiskajai vai ekonomiskajai sistēmai; valsts, sabiedriskajām vai atsevišķu personu tiesībām un interesēm. Uzskatu, ka nav pamata krimināllietas ierosināšanai».

Šāds iznākums acīm redzami neiepriecināja A. Lemberga politiskos pretiniekus. Uz Ģenerālprokuratūru plūda jaunas papīru straumes no laikraksta Diena, miljonāra Aināra Gulbja un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Arnolda Laksas. Sākās otrais pret A. Lembergu vērstais sūdzību un iesniegumu vilnis.