Valodnieki turpina meklēt "kamingautus" un "šovrūmus"
"Pašītis", "tīksmiņš", "lablikumība", "kremlini", "kremļoloģija" un "kolorado lenteņi". Kurš vārds organiski saaugs ar mūsu ikdienu līdzīgi kā "zīmols" vai "pašītis"? To centīsies saprast tradicionālā akcija "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”.
Akciju „Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” tradicionāli, jau divpadsmito reizi, kopīgiem spēkiem rīko trīs organizācijas – Latvijas Rakstnieku savienība, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un LZA Terminoloģijas komisija. Spriežot pēc iesūtījumu skaita, šis gads latviešiem ir bijis ļoti radošs. Rīkotāji akciju izsludināja 12.janvārī, un vienā nedēļā saņemti jau gandrīz trīs simti pieteikumu – pussimts gada vārda, ap sešdesmit gada spārnotā teiciena titula kandidātu, kā arī simt četrdesmit nevārdi. Vēl ap divdesmit iesūtījumu būtu ieskaitāmi papildu kategorijā "gada savārstījums" (nesakarīgākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2014. gadā).
Šobrīd, kad ir publicēti pirmie iesūtījumi, var secināt, ka latviešu valodas lietotāji ir pamanījuši šādus interesantus nevārdus: „pikenrolls”, „vistas nageti”, „kamingauts” un „šovrūms”.
Par gada vārda titulu cīnīsies: "pašītis", "tīksmiņš", "lablikumība", "kremlini", "kremļoloģija", un "kolorado lenteņi", u.c.
Jāpiezīmē, ka īpaši radošs šogad ir gada spārnotā teiciena kandidātu pulks, piemēram pretrunīgais "labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstu sadarbībā nav slikto ziņu", vai ", "tu izrauj sirdi, samal blenderī un izdzer kokteilīti!". Iesūtītāji ir pamanījuši Ukrainas krīzi, pieminot „zaļos cilvēciņus”. No izklaides jomas šogad jāatzīmē mūziķa Dona dziesmas „Pēdējā vēstule” frāzi "neraudi, susuriņ!", kas nu ir folklorizējusies.
Kā atzīmē projekta galvenā koordinatore Ieva Kolmane, konkursa žūrijā šogad būs astoņi pārstāvji: literatūrzinātniece Lita Silova, dzejnieks un interneta žurnāla Punctum redaktors Artis Ostups, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, LVAK aktīvisti Maija Sinka, Valters Feists, Dr. philol. Juris Baldunčiks, valodniece un sociolingvistiķe Vineta Poriņa, Juris Borzovs, Dr.habil.dat., profesors, dekāns.
Kā atzīst I. Kolmane, vārdu veidošanas tendences pēdējos gados nav mainījušās, „Tendences nemirst tik drīz. Jādomā, gada griezums valodas dzīvei ir par īsu, tāpēc jākrāj pūrs, kad redzi, kas uz kuru pusi mainās. Šoreiz, likumsakarīgi, tipisko piemēru ir daudz vairāk nekā netipisko. Jau labu laiku nemainīgi jūt, ka redzam citas valodas ienākam – krievu un angļu valodas iespaidu. Ienāk svešvārdi līdz ar denotātiem (apzīmējumiem) tam, ko iepriekš neesam pazinuši, kaut tā vienmēr noticis, teiksim, ar svešzemju ēdieniem („vrapmaizi”). Nav mainījies arī tas, ka cilvēki meklē adekvātus apzīmējumus dzimtajā valodā, kā tas pērn bija ar „selfiju”/ „pašbildi”. Līdzīgas ir alkas darināt jaunvārdus: kā „spējraisis” („koučinga” vietā vai „stāvizrāde” kā „standshow”). Jaunums tāds, ka, izskatās, vajadzīga jauna nominācija – savārstījums jeb samudžinājums: gadījumi, kur cilvēkam galva ar valodu nav gājusi kopā, piemēram: „Šobrīd vidējais bērnu dzimšanas vecums sasniedzis 29 gadus.””
Gada vārds ir spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši popularitāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
Gada nevārds ir spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē (piemēram, pēc citu valodu parauga).
Gada spārnotais teiciens ir spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas attiecīgajā gadā īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti.
Šī gada akcija no iepriekšējām atšķirsies ar to, ka šogad īpašu balvu pasniegs Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa.
Pēdējā diena, kad varēs iesūtīt 2014.gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus, ir 2015.gada 26.janvāris.