Rasnačs atsauks strīdīgos Preses likuma grozījumus

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir uzdevis atsaukt negatīvu rezonansi guvušos grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un nodot atpakaļ tos izskatīšanai darba grupā, aģentūrai LETA apstiprināja TM preses sekretāre Līva Rancāne.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir uzdevis atsaukt negatīvu rezonansi guvušos grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un nodot atpakaļ tos izskatīšanai darba grupā,

Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) ir norādījis, ka "žurnālistus satraukušie grozījumi Preses likumā tiks atsaukti no valsts sekretāru sanāksmes, nododot tos atpakaļ darba grupai un pieaicinot preses pārstāvjus".

LETA jau ziņoja, ka TM ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", paredzot plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iepriekš norādīja, ka tā uzskata par pilnīgi nepieņemamu TM rīcību, neiesaistot likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījumu izstrādē žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus, un valsts sekretāru sanāksmē izsludinātos likuma grozījumus uzskata par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.

TM izstrādātie grozījumi likumā paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem un vēl vairāk ierobežos žurnālistu tiesības informēt sabiedrību par tai svarīgiem notikumiem, teikts LŽA paziņojumā. LŽA uzskata, ka ministrijas iecerētie grozījumi ir pārspīlēts privātuma aizskāruma ierobežošanas mēģinājums, bet patiesībā to mērķis ir panākt situāciju, ka medijiem tiks liegts ziņot par jebkādu krimināllietu iztiesāšanu un izmeklēšanas gaitu, kamēr nav pieņemts galīgais tiesas lēmums.

LŽA aicināja valdības vadītāju Laimdotu Straujumu (V) un TM, pirms turpināt grozījumu apspriešanu valdībā, tos izvētīt kopā ar Latvijas mediju organizāciju pārstāvjiem.

Pašlaik likums nosaka, ka nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas, bet tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi, paredz pašreizējā likuma redakcija.

Savukārt TM piedāvātie grozījumi paredz noteikt aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. TM arī rosina noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas. TM izstrādātajā likumprojektā teikts, ka lietas atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.

Papildus ar grozījumiem tiek precizēts, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus saskaņā ar tiesvedības procesa norisi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, teikts TM izstrādātajā likumprojektā.

Kā pamatojums šādām izmaiņām minēta Eiropas Savienības direktīva, kas paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi cietušo personu privātās dzīves aizsardzībai. Viens no privātās dzīves aizsardzības mehānismiem ir ierobežojumi kriminālprocesa materiālu publiskošanai.

Likumprojektā skaidrots, ka aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim plānots, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai attiecīgas amatpersonas, kā arī personas, kurām amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā paredzētajā kārtībā.